Latvijā, periodā, kad sākās krīzes periods ļoti daudzi cilvēki izceļoja no Latvijas un šie iedzīvotāji tā arī paliek tur tālumā.
Katrs devās laimi meklēt tur, kur vien bija iespēja iekārtoties kādā darbā, tur, kur šim cilvēciņam tika dota iespēja sevi parādīt. Cits uz Īriju, cits uz Vāciju, bet vēl kāds uz Angliju. Taču mēs tā nu īsti atklāti mēs neviens jau nezinām kā tiem mūsu cilvēkiem klājas tur tālumā. Ar ko viņi tur nodarbojas un vai viņiem ir brīvais laiks?! Lai uzzinātu, kā mūsu cilvēkiem klājas ārzemēs uzzināsim no kāda ļoti interesanta un atklāt cilvēka - Arta Cernava. Šis cilvēks jau kādu laiku strādā Londonā, tur dzīvo un pavada brīvo laiku.
- Vai jau sen strādājat Anglijā?
- Jā uz Angliju aizbraucu jau kādu laiku atpakaļ. Londonā jau strādāju 5 gadus. Aizbraucu prom, jo Latvijā jauniem cilvēkiem netiek dota iespēja strādāt, kā arī visur darbā pieņem tikai tad, kad ir darba stāžs, bet kur lai viņu iegūst, ja netiek dota iespēja strādāt.
- Kāda ir dzīve Londonā?
- Pirmkārt, lai vai kādu darbu mēsšeit darītu algas ir lielākas nekā Latvijā. Otrkārt katram šeit perspektīvas šeit ir lielākas nekā Latvijā.
- Vai Jums ir arī brīvais laiks tikai sev?
- Jā protams ir, bet pēdējā laikā ļoti maz, jo darba ir ļoti daudz un kāpēc gan labi nenopelnīt? Vismaz varēs vasarā atbraukt uz Latviju un labi atpūsties. Brīvajā laikā, kas man ir te, es dodos uz parku, kas dod iespēju vienkārši var skrituļojot ar draugiem vai pastaigāties un atpūtināt acis no cilvēkiem un lielās pilsētas.
- Jums ir arī kāds hobijs?
- Jā, ir gan. Mans hobijs un mana sirdslieta ir mūzika. Taču pēdējo mēnešu laikā es ļoti daudz strādāju, ka atliek vien žēli noskatīties un maniem mūzikas instrumentiem un noslaucīt no tiem putekļus. Es spēlēju ģitāru, bet man šobrīd tam ir ļoti maz laika.
- Noslēgumā es Jums vēlos pajautāt - vai Jūs neplānojat atgriezties Latvijā?
- Runājot par atgriešanos Latvijā… Hmmm… lai tie tur - valdībā arī padomā, kā lai visi, kas aizbrauca strādāt un dzīvot citur vēlētos atgriezties Latvijā. Viņi paši jau vien panāca, ka cilvēki izceļo un neatgriežas. Bet protams, uzskatu, ka ikviens no mums, kas dzīvo ārpus Latvijas vēlas atpakaļ uz mājām…
Daugavpils, vieta jauniešu izaugsmei vai degradācijai?
Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā. Šeit ir gan sākumskolas, gan austākas izglītības iestādes. Bet nez kāpēc ir radusies sajūta, ka šejienes jaunieši īpaši netiek nodarbināti. Vai jaunajiem studentiem beidzot studijas, ir kādas iespējas pastrādāt un veidot sev izaugsmes iespējas? Palūkosimies, ko par to domā skolnieks/students Lauris Lasovskis, kas mācās ne viens profesionālajā vidusskolā, bet studē arī augstskolā.
- Ar ko Jūs šobrīd nodarbojaties?
- Es pašlaik mācos Daugavpils celtnieku profesionālajā vidusskolā, kur Eiropas grupas ietvaros apgūstu auto elektriķa arodu. Daugavpils universitātē studēju sociālo zinātņu fakultātē, kurā apgūstu ekonomiku, bet pašlaik atrodos akadēmiskajā atvaļinājumā. Protams, var arī minēt, ka esmu, pašlaik, bezdarbnieksю
- Kā Jūs domājat vai Daugavpilī jauniešiem ir izaugsmes iespējas?
- Ar izaugsmes iespējām Daugavpilī ir slikti, pat ļoti. Jauniešiem nav iespēju iekārtoties labi apmaksātā darbā uzreiz pēc universitātes, koledžas un citām mācību iestādēm, ja nu vienīgi ir baigie "sakari", vai nu ļoti noveicas. Izglītības sakarā Daugavpilī ir gan universitāte, gan dažas augstskolu filiāles, gan profesionālās vidusskolas, kuru absolventi, pēc maniem uzskatiem, ir labi profesionāļi savā jomā, bet pilsētā nav pieprasījuma pēc jauniem, nepieredzējušiem darbiniekiem, visur prasa pieredzi.
- Un kā ar darba iespējām Daugavpilī? Kā Jūs domājat vai jauniem cilvēkiem darbu šeit atrastir viegli?
- Daugavpilī atrast var tikai tādu darbu, kurā ir jāstrādā ļoti daudzsmagi fizisks darbs par ļoti mazu stundas likmi, vai nu par minimālo algu. Šeit nav lielas iespējas jaunam cilvēkam kaut kur tikt pastrādāt.
- Nobeigumā vēlos Jums pajautāt, kā Jūs domājat, ko šeit varētu darīt, lai jauni cilvēki pēc skolu/universitāšu pabeigšanas paliktu LV, nevis laistos uz ārzemēm?
- Īstermiņā šeit īsti neko nevar darīt, tas ir ilgtermiņa process, lai apturētu lielo iedzīvotāju migrāciju uz ārvalstīm, labākas dzīves meklējumos. šo situāciju mainīt Daugavpilij nav pa spēkam, tā ir valstiskas nozīmes problēma. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, uzlabosies arī rādītāji šajā jomā. Runājot par Daugavpili, galvenā problēma nav migrēšana uz ārzemēm, bet, pēc manām domām, migrēšana uz Rīgu un citām vietām, kuras ir tuvāk galvaspilsētai.
problēmu varētu risināt veidojot jaunas darbvietas izmantojot iespēju, ko piedāvā Eiropas struktūrfondus, jo šie struktūrfondi dod iespēju, rakstot projektus, palielināt uzņēmumiem savu jaudu, tādējādi radot jaunas darbavietas.