Ukrainā izvērsts "īsts terors" pret mierīgajiem iedzīvotājiem, intervijā Ķīnas medijiem paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vēsta ziņu aģentūra LETA-"ITAR-TASS".
"Pirms četriem gadiem Krievija un Ķīna pieņēma kopīgu paziņojumu sakarā ar Otrā pasaules kara beigu 65.gadadienu. Mēs esam vienoti nostājā, ka tā iznākumu revīzija ir nepieļaujama. Sekas būs ārkārtīgi bīstamas. Tam liecība ir šodienas traģiskie notikumi Ukrainā, neonacistisko spēku plosīšanās, kas ir izvēsuši īstu teroru pret mierīgajiem iedzīvotājiem," uzsvēra Krievijas prezidents.
"Saprotams, arī turpmāk stāsimies pretī centieniem falsificēt vēsturi, heroizēt fašistus un viņu līdzskrējējus, nomelnot varoņu atbrīvotāju labo vārdu," viņš sacīja.
"Mēs arvien biežāk sastopamies ar centieniem pārskatīt, izkropļot vēsturi," norādīja Putins.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas prezidents Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.