Visos pasaules reģionos cilvēki dzīvo garāku mūžu nekā pirms divdesmit gadiem. 1990. gadā vidējais paredzamais dzīves ilgums bija 64 gadi, bet 2012. gadā - jau septiņdesmit, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) jaunākie dati.
Šāds progress panākts, lielā mērā pateicoties zemākai bērnu mirstībai un efektīvākai cīņai pret infekcijas slimībām. Vienlaikus, mainoties cilvēku paradumiem, daudzās valstīs pieaugusi mirstība no nelipīgajām slimībām un traumām.
Kopš 1990. gada pasaulē vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis gan sievietēm, gan vīriešiem. 1990. gadā dzimušajām meitenēm paredzamais dzīves ilgums bija 67 gadi, turpretī 2012. gadā dzimušajām - 73 gadi. Savukārt 2012. gadā dzimušajiem zēniem paredzamais mūža garums bija 68 gadi, kas ir par sešiem gadiem vairāk nekā 1990. gadā dzimušajiem. Valstīs ar zemiem ienākumiem vidējais paredzamais mūža ilgums no 1990. līdz 2012. gadam ir palielinājies visvairāk - par deviņiem gadiem, sasniedzot 62 gadus. Ir dažas valstis rekordistes, kurās pieaugums mērāms divciparu skaitļos. Piemēram, Rietumāfrikas valstī Libērijā aplūkotajā laika posmā iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums pieaudzis no 42 gadiem līdz 62 gadiem.
Tomēr joprojām pasaules nabadzīgākajās valstīs cilvēku paredzamais dzīves ilgums ir daudz mazāks nekā valstīs ar augstākiem ienākumiem. Tā sauktajās pirmās pasaules valstīs 2012. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums bija 79 gadi. Islandē togad bijis visaugstākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem - 81,2 gadi, bet Japānā sievietēm - 87 gadi.