Dažiem bērniem, ja paveicas, ir vairākas pases – piemēram, viņš ir dzimis ASV, taču tēvs ir libānis un māte – japāniete, savukārt dažiem tik ļoti neveicas un viņš ir dzimis Norvēģijā libāņu mātei, bet viņa tēvs ir nezināms, tādēļ bērns pasi vispār nesaņem.
Kamēr vien kāda valsts par šiem cilvēkiem neapžēlosies, viņi pievienosies pasaules aptuveni 10 miljoniem bezvalstnieku, raksta The Economist.
Dažas lielākās bezvalstnieku grupas dzīvo valstīs, kurās statistika netiek apkopota, taču to skaits varētu būt ap 3,5 miljoniem (Mjanma, Kortdivuāra un Taizeme). Dažiem iedzīvotājiem trūkst pilsonības tādēļ, ka viņu dzimtene kādā brīdī ir sadalīta. Tā, piemēram, Igaunijā un Latvijā Krievijas iedzīvotāju, kuri ieradās Padomju Savienības laikiem, pēctečiem ir jānoliek valodas pārbaude, lai kļūtu parpilnvērtīgiem pilsoņiem.
Valdības dažkārt padara savus iedzīvotājus par bezvalstniekiem pat tad, ja robežas netiek pārzīmētas. Mjanma piešķir pilsonību 135 etniskajām grupām, izņemot vienu - rohingja tautības musulmaņiem. Kopumā Mjanmā dzīvo aptuveni 800 tūkstoši šādu cilvēku.
Savukārt vairākas bagātas valstis piešķir pilsonību bērniem, kas dzimst šajā valstī, un kas citos gadījumos būtu bezvalstnieki (Norvēģija ir izņēmums).
Pagājušajā gadā Kotdivuārā diskusijas par pilsonību izraisīja pilsoņu karu, taču valsts patlaban sper soļus, lai atrisinātu pilsonības jautājumu vairākiem simtiem iedzīvotāju, kuriem tās nav.