Piektdien apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča vadītās biedrības Baltijas forums ikgadējā konferencē, kurā šoreiz tiek spriests par Austrumu partnerības iespējām un izmaksām, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs kritizēja veidu, kādā Latvija prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē vēlas reformēt Austrumu partnerību.
Diplomāts skaidroja, ka uzreiz pēc Viļnas Austrumu partnerības samita, kurā Ukraina nenoslēdza asociācijas līgumu ar ES, no Rīgas nākusi cerīga retorika, taču tagad tā mainījusies, proti, Latvija Austrumu partnerību vēlas reformēt, tai piesaistot ASV un pārvēršot to par sava veida eiroatlantisko rietumu partnerību. Kā zināms, Viļņa pirms Austrumu partnerības samita rīkošanas saskārās ar lielu spiedienu no Maskavas puses. Arī Latvija 2015.gada otrajā pusē plāno rīkot Austrumu partnerības samitu.
"Kārtējo reizi piedāvājam padomāt arī par citu stratēģiju - par Eiropu bez blokiem, bez tā, ka dalīt valstis skolēnos un skolotājos, uzvarētājos un uzvarētajos. Mēs negribam integrācijas modeļu pretnostatīšanu, mūsu alternatīva ir Krievijas piedāvātā perspektīva - vienota, ekonomiska, humanitāra telpa no Lisabonas līdz Klusajam okeānam, drošības un attīstības telpa," Maskavas redzējumu pat tālāko attīstību skaidroja vēstnieks.
Vešņakovs brīdināja ņemt vērā vēstures mācības – jebkuri mēģinājumi izolēt Krieviju vienmēr cietuši neveiksmi, bet sadarbība ar Krieviju gluži pretēji – uzplaukumu. Vēstnieks uzsvēra, ka diplomātijas un miera pamatā ir kompromisu meklēšana, kā arī aukstasinīgs skats ne tikai uz savām, bet arī partneru interesēm.
Pēc vēstnieka teiktā, Austrumu partnerībā tagad valda dziļa un sistēmiska krīze, ko apliecina arī notiekošais Ukrainā, kurā vainojama pati Kijeva. Vienlaikus arī ES rīcība, liekot valstij izdarīt izvēli, kurai tā nebija gatava, ir diskutējama. Vešņakovs uzsvēra, ka Krievija nebaidās no Austrumu partnerības, taču vēlas caurredzamu ES sadarbību ar Austrumu partneriem, kas ir arī Krievijas partneri.
Ievadvārdus konferencē teica arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, uzticība tam, ka starptautisko robežu mainīšana ar spēku nav pieļaujama, zudusi teju vienas nakts laikā.
Makarovs bilda, ka varbūt kāds tagad vēloties pārbaudīt Latvijas sabiedrības vienotību, ņemot vērā spiedienu, kas jūtams, un propagandu, kas nāk no ārpuses. Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai, neskatoties uz atšķirībām, ir viena, bet būtiska ideja, kas vieno tās lielāko daļu, proti, neskatoties uz tautību, valodu vai reliģisko pārliecību, cilvēkiem ir vēlme dzīvot brīvā, plaukstošā un mierīgā Latvijā, kas ir daļa no Eiropas.
"Pat šajos grūtajos laikos mēs nenodosim savas vērtības – demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības un iekļaujošu sabiedrību. Mēs iestāsimies par šīm vērtībām savā valstī un mēs arī iestāsimies par tiem, kas vēlas tās redzēt," sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Konferencē atklāšanas uzrunas sacīja arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) un Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Hanness Svoboda. Tāpat ievadvārdus konferencei veltīja Urbanovičs un otrs tā rīkotājs - Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs Igors Jurgens, kurš jau foruma atklāšanā norādīja, ka Latvijā Ukrainas scenārijs nav iespējams. Par šo jautājumu tapšot arī viņa, Urbanoviča un žurnālista Jura Paidera grāmata.
Ušakovs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta mierā Ukrainā, stiprākā, rīcībspējīgākā ES, kā arī pragmatiskās un konstruktīvās attiecībās ar Krieviju. "Aukstā kara ēna tiešām diemžēl dažreiz ir jūtama," bilda mērs, paužot nožēlu, ka šogad konferencē tiek meklēti nevis tālākas attīstības labākie scenāriji, bet gan veids, kā nepieļaut sliktāko iespējamo scenāriju.
Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Svoboda norādīja, ka patlaban Austrumu partnerības izmaksas ir lielākas, nekā ieguvumi, Gan Krievija, gan ES ir zaudētāja no notiekošā Ukrainā, tādēļ nepieciešams atgriezties pie situācijas, kurā abas puses ir ieguvējas. Svoboda pieļāva, ka ES nav sev atzinusi, ka Austrumu partnerības valstis ir ne vien ES, bet arī Krievijas kaimiņi, tādēļ būtu bijis jādomā par kopīgām stratēģijām. Viņš pat bilda, ka ES bijusi naiva, domājot, ka Austrumu partnerību būs iespējams īstenot bez Krievijas reakcijas. Svoboda brīdināja ES uzmanīties no Krievijas tuvināšanās ar Ķīnas, kā arī aicināja ES pašu, bez ASV palīdzības meklēt risinājumu situācijai Ukrainā un attiecībām ar Krieviju.
Svobodas uzrunā neiztika arī bez Latvijas un krievvalodīgo situācijas pieminēšanas. Pēc Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētāja teiktā, Latvijā un Igaunijā līdz galam dzīvē nav iesviesta multietniska sabiedrība, taču uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kurā Krievija uzņemas atbildību par krieviem, lai kur viņi dzīvotu. Tāpat tika skarts Baltijas valstu okupācijas jautājums, par kutu Krievijai esot atklāti jārunā, taču būtiski ir raudzīties arī nākotnē.
23.maijā un 24.maijā Jūrmalā notiek Baltijas Foruma rīkotā starptautiskā konference, kurā piedalās pārstāvji no esošajām un topošajām Austrumu partnerības programmas dalībvalstīm, piemēram, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas un Ukrainas. Aicināti eksperti arī no valstīm, kas nav Austrumu partneri, piemēram, no Krievijas un Kazahstānas.