Aktuāla Eiropas Savienības problēma ir ne tikai savas enerģētikas drošības aizsardzība, kura ir tieši atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, bet arī briestošā krīze, kura apdraud visas Eiropas politisko un ekonomisko stabilitāti.
Par vēl vienu akūtu iekšējo problēmu ir kļuvusi jaunā Eiropas Komisijas vadītāja kandidatūras izvēle. Konservatori, kuri ir uzvarējuši Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lobē Žanu Klodu Junkeru, kurš ir Eiropas integrācijas piekritējs. Šis priekšlikums jau izsauca kritisku Lielbritānijas reakciju, kura draud pamest ES, kas savukārt var izsaukt ķēdes reakciju pārējo dalībvalstu vidū, – ziņo therussiantimes.com.
Turklāt Eiropas Parlamenta ultra labējo partiju pārstāvji un populisti mierīgi savas uzvaras priekā, bez piepūles berzē rokas. Eiropas politiķu šķelšanās uz jaunā Eiropas Komisijas vadītāja izvēles fona draud ar ES krahu.
Junkers jau ekonomiskās krīzes periodā demonstrēja savus vienotu Eiropas obligāciju izmantošanas plānus, kuru izlaišana varētu atrisināt nabadzīgāko Eiropas dienvidu valstu problēmas uz ekonomiski attīstīto valstu rēķina.
Lai nepieļautu ES paplašināšanos „Nacionālās frontes” partijas līdere Marina Len Pena piedāvāja moratoriju. Savukārt Kamerons ES nosauca par masīvu, autoritāru un pārāk uzbāzīgu bloku pašreizējā tā formā.
Vācijas kanclere Angela Merkele, atceroties situāciju ar eiroobligācijām, ne uzreiz komentēja Lielbritānijas premjera paziņojumu, bet vēlāk tomēr atbalstīja Junkeru.
Pēc ekspertu domām, ja pirmā Eiropas ekonomika ir atbalstījusi Junkeru, tad viņš tomēr atgriezīsies Briselē, bet Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES, un nevis 2017. gadā, kā tika plānots iepriekš, bet pirms termiņa. Kamerons jau uz to deva mājienu.
Tas var pavilkt līdzi Franciju, kura jau sen nav sajūsmā par ES. Daudzi domā, ka Eiropas Savienība turas tikai pateicoties Berlīnei, bet tā paliks ES līdz brīdim, kamēr lēmumu par izstāšanos nepieņems Parīze.