Mūsdienu Ķīna ir daudz atvērtāka pasaulei nekā pirms ceturtdaļgadsimta, kad norisinājās vieni no asiņainākajiem notikumiem komunistiskās valsts vēsturē - miermīlīgu studentu protestu apspiešana Tjaņaņmiņa laukumā Pekinā.
Tomēr joprojām valsts autoritārais režīms dara visu, lai Ķīnas iedzīvotāji nezinātu un nerunātu par nežēlīgo slaktiņu, kura 25. gadadienu visā pasaulē piemin šonedēļ. Varasiestādes arestējušas vairākus cilvēktiesību aktīvistus, ir bloķētas daudzas interneta vietnes, bet Tjaņaņmiņa laukumā pastiprinājusies drošībnieku klātbūtne, trešdien raksta laikraksts Diena.
Ķīnas drošības iestāžu darbinieki disidentus un aktīvistus "apciemoja" jau vairākas nedēļas pirms Tjaņaņmiņa slaktiņa gadadienas. Daļu no viņiem brīdināja lieki neizrunāties, bet citus aizturēja. Cilvēktiesību organizācija Human Rights in China apgalvo, ka ir paņemti ciet vismaz 20 pazīstamu augstskolu pasniedzēju, juristu un aktīvistu, ziņo BBC.
Policija brīdinājusi ārvalstu žurnālistus neapmeklēt "sensitīvas vietas" un atsevišķos gadījumos nepieļāva, ka cilvēkiem jautā par protestu apspiešanu. Kādas franču filmēšanas grupas darbiniekus sešas stundas pratināja par to, ka viņi izjautāja pekiniešus par Tjaņaņmiņa slaktiņu.
Ķīnas milzīgais cenzūras aparāts cītīgi strādā, lai publiskajā telpā neparādītos nekas, kas būtu saistīts ar 1989. gada jūnija notikumiem. Cenzūra ir klātesoša pat internetā, kur ierindas ķīnieši var uzzināt tikai to, ko ir akceptējusi partija.
No Ķīnā lietotajiem interneta meklētājiem un enciklopēdijām ir "izravēts" viss, kas saistīts ar 1989. gadu, nemaz nerunājot par notikumiem studentu protestu laikā. Pēdējās dienās ķīniešiem ir liegta pieeja populārajam interneta meklētājam Google, jo tā serveriem Ķīnā notikuši masīvi kiberuzbrukumi.
Sociālajos tīklos nav iespējams publicēt ziņojumus, ja tajos ir iekļauti vārdi vai skaitļi, kas saistīti ar 4. jūnijā notikušo armijas bruņoto uzbrukumu Tjaņaņmiņa laukumam.
Tādēļ nav brīnums, ka lielākā daļa ķīniešu, kas ir dzimuši pēc 1989. gada, nemaz nezina par traģiskajiem notikumiem, kas šokēja pasaules demokrātiskās valstis. "Izglītības sistēma un bezgalīgā cenzūra Ķīnas medijos un internetā ir panākusi, ka jaunieši nezina pilnīgi neko vai arī viņiem ir blāva nojausma par notikušo," Džeremijs Goldkorns, kura uzņēmums monitorē Ķīnas medijus un internetu, stāsta aģentūrai AFP.
Ķīnā nekad nav publiski pieminēta vēršanās pret protestiem, ko oficiālā Pekina dēvē par "kontrrevolucionāru dumpi".