Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno sagatavot lēmuma projektu saistībā ar kolektīvo iesniegumu par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.
Deputāti varētu izvērtēt uzdot valdībai izvērtēt, kad šādas izmaiņas būtu iespējams ieviest, ziņo LETA.
Saeimas komisija par lēmuma projekta redakciju plāno vienoties tuvākajā laikā, un tad par to būs jālemj parlamentam. Lēmuma projektā valdībai varētu uzdot izvērtēt aprēķināt, kāda tam būtu ietekme uz budžetu, izvērtēt, vai šādu iniciatīvu var īstenot un kad šādas izmaiņas varētu ieviest.
Iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai portālā "manabalss.lv" atbalstījuši aptuveni 13 400 cilvēku. Iniciatīvas autors Normunds Grostiņš iepriekš norādīja, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības pārtikai ir piemērota pazemināta PVN likme. Iniciatīvas autori aicina arī Saeimu noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai Latvijā, jo lielai daļai iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski liela izdevumu daļa.
Komisijas deputāt iepriekš šajā jautājumā konsultējās gan ar atbildīgajām ministrijām, gan ar nozares pārstāvjiem. Finanšu ministrija (FM) neatbalsta ierosinājumu samazināt PVN pārtikai, jo no šī risinājuma lielākie ieguvēji nebūtu mazturīgie.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Čehiju un Meksiku rāda, ka no PVN samazināšanas pārtikai 50% labuma gūst tirgotāji, 40% - situētie iedzīvotāji, bet 10% iegūst mazāk aizsargātie un trūcīgie iedzīvotāji, iepriekš sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Tādējādi mazturīgo atbalsts ir nevis ar PVN samazināšanu risināms jautājums, bet gan pabalstu politikas jautājumus.
Nav iespējams arī piemērot samazinātu PVN likmi vietējai pārtikai, jo Eiropas Savienības direktīva liedz dažādās Eiropas Savienības valstīs piemērot dažādas PVN likmes produktam atšķirībā no tā ražošanas vietas, proti, nedrīkst piemērot atšķirīgas PVN likmes Vācijā, Grieķijā un Latvijā ražotiem gurķiem, jo šāda rīcība tiek vērtēta kā diskriminācija.