Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (NA) redzējums, kā attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, balstīts uz nodokļu diferencēšanu - jo tālāk no Rīgas, jo mazāki nodokļi, un viens no lielākajiem ieguvējiem būtu Latgales reģions.
Dienas aptaujātie eksperti, tostarp Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, gan šādas iniciatīvas efektivitāti vērtē visai skeptiski.
Lai gan nereti izskan pieļāvumi, ka nodokļu izmaiņas var pavērt ceļu vērienīgai investīciju ienākšanai Latvijā, tomēr starptautiski pētījumi, kuros ārvalstu investori hierarhiskā kārtībā sarindo investīcijas veicinošus faktorus, liecina, ka nodokļu likmju nozīme investīciju piesaistē un ražošanas attīstībā tiek stipri vien pārspīlēta. Daudz svarīgāki ir tādi faktori kā attīstīta infrastruktūra, elektroenerģijas izmaksas un kvalificēta darbaspēka pieejamība, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Primāri runa ir par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšanu reinvestētajai peļņai, kas Latgalē varētu tuvoties nullei. Jāatgādina, ka pašlaik UIN likme ir 15%. Ministrs Naudiņš pauž pārliecību, ka tas ļautu novirzīt investīcijas no Rīgas un Pierīgas uz reģioniem, īpaši Latgali. Naudiņš gan atzīst, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik liela būs šādu jaunievedumu ekonomiskā atdeve.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis bilst, iepriekšējā pieredze liecina, ka šādi reģionāli atvieglojumi, kas jau kādreiz pastāvējuši, izrādījušies neefektīvi, jo pie tik mazas likmes tie nav spējīgi kompensēt lielās atšķirības uzņēmējdarbības vidē, respektīvi, to, ka attālākos reģionos, salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, ir vājāka infrastruktūra un jūtams cilvēkresursu trūkums. Labs piemērs ir Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, kas piedāvā lielus nodokļu atvieglojumus, bet efekts tomēr ir ļoti ierobežots. Iemesls - investoriem daudz nozīmīgāki faktori par nodokļu likmēm ir uzņēmējiem pieejamā infrastruktūra un kvalificēts darbaspēks, jo strādājošo trūkuma, sliktu ceļu un neattīstītas loģistikas radītos zaudējumus nekompensēs pāris procentpunktu nodokļu atlaidēs.
Tieši tādēļ, piemēram, tādas reģionos balstītas nozares kā kokrūpniecības pārstāvis Kristaps Klauss ir pārliecināts, ka zemāks UIN reinvestētai peļņai nebūs pietiekams iemesls investīciju ienākšanai reģionā, ja nebūs atrisināts transporta, loģistikas un darbaspēka jautājums.
"Peļņa ir 5-10% no apgrozījuma, un UIN 15% apmērā no peļņas veido vien pāris procentu no apgrozījuma. Diezin vai tas būs pietiekams iemesls, lai investētu, ja nebūs atrisināti citi jautājumi," ir pārliecināts Klauss.
Tam piekrīt arī Vidzemes uzņēmējdarbības atbalsta centra direktors Pauls Irbins, kurš norāda, ka, piemēram, Cēsu uzņēmējs diezin vai būs gatavs investēt kaut kur citur tikai samazināta peļņas nodokļa dēļ. "Mums ir laba infrastruktūra, kvalificēts darbaspēks un citi priekšnoteikumi biznesa attīstībai. Turklāt mazajiem uzņēmumiem, kas mums ir pārsvarā, jau tā peļņa nav tik liela, lai nodokļu atlaides būtu jūtamas," skaidrojis Irbins.
Paši latgalieši gan Naudiņa ideju ļoti atbalsta. Latgales Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Vladislavs Stankevičs ir pārliecināts, ka jebkuri nodokļu atvieglojumi stimulētu uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Viņam ir arī savs pamatojums, kādēļ Latgalei nepieciešams īpašs atbalsts, - jo tās 300 000 iedzīvotāju ir zemāka pirktspēja nekā citur Latvijā, tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir grūtāk pārdot savas preces un pakalpojumus. Savukārt, lai produkciju pārdotu, piemēram, Rīgā, jārēķinās ar papildu transporta izmaksām, kas preci sadārdzina, līdz ar to padarot to mazāk konkurētspējīgu. Jāpiebilst arī, ka Latgalē ir zemāka vidējā darba alga nekā citviet Latvijā.