Pēdējā laikā arvien biežāk sāka parādīties informācija par to, ka Latvijā var atkārtoties 2000. gadu vidus un beigu situācija, kad nekustamo īpašumu pieprasījums un cena sākumā pieauga, bet pēc tam, kad bankas ierobežoja kreditēšanu un iestājās krīze, tika noskaidrots, ka iedzīvotāji ir maksātnespējīgi.
Lai noskaidrotu situāciju portāls Gorod.lv vērsās pie viena no autoritatīvākajiem Latgales komerciālo nekustamo īpašumu novērtēšanas speciālistiem Mihaila Lavrenova.
„Baumas par otro ziepju burbuli nekustamo īpašumu tirgū ir stipri pārspīlētas. Reģionos un Latgalē par to pat smieklīgi runāt, bet Rīgā pastāv divi tirgi ar dažādu ātrumu. Viens ar prestižiem un pietiekami dārgiem nekustamajiem īpašumiem Krievijas pilsoņiem ar cenu no 1500 līdz 3000 eiro par kvadrātmetru, bet otrais – ar cenu no 500 līdz 800 eiro par kvadrātmetru vietējiem iedzīvotājiem. Ja pirmajā tirgū cena nedaudz pieaug, tad otrais „mīņājas” uz vietas.
Par kādu „burbuli” var runāt, ja Daugavpilī jaunbūvi var pārdot par cenu, kura ir zemāka par 300 eiro par kvadrātmetru? Bet būvniecības pašizmaksa sastāda 700 eiro par kvadrātmetru. Un sērijveida dzīvokļos cena ir zemāka par 200 eiro par kvadrātmetru.
Jebkurā Baltkrievijas pilsētiņā, kura atrodas 70 km attālumā no mums, mājokļi maksā trīs līdz piecas reizes dārgāk, nerunājot jau par Krieviju, piemēram, Velikije Luki, Voroņežu un Smoļensku. Nerunāsim par komerciālajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri kaimiņos ir desmit reizes dārgāki.
Baltkrievi, kuri brauc pie mums un pērk dzīvokļus jaunbūvēs, saka, ka netic savām acīm, ka nevar būt tik zemas cenas un meklē šajā apstāklī kaut kādas lamatas. Saka, ja dzīvokļi šādās mājās tiktu pārdoti kaut kur Glubokoje vai Šarkovščinā, tad tie būtu pārdoti no rīta līdz pusdienlaikam, turklāt to cena būtu trīs vai četras reizes augstāka. Bet krievi no Nižnijnovgorodas, apskatot Daugavpils centrā 200 kvadrātmetru dzīvokli ar mēbelēm par 150 tūkst. eiro, saka, ka pie viņiem pilsētas centrā par šādu naudu nevar nopirkt pat „hruščovku”.
Diemžēl pašreizējā ekonomiskajā un politiskajā situācijā es nesaskatu nekādas izmaiņas Daugavpils un Latgales nekustamo īpašumu tirgū. Kad 2000. gadā es pabeidzu universitāti, pilsētā dzīvoja 115 tūkst. cilvēku, bet 10 gadus pirms tam – vairāk nekā 125 tūkst., bet patlaban labi, ja dzīvo 70 tūkst. cilvēku. Lūk, arī atbilde uz jūsu jautājumu”, – dalījās M. Lavrenovs.