Satiksmes drošības ekspertu un riepu tirgotāju daudz kritizētajam, bet Latvijā tomēr populārajam lēmumam – turpinu braukt ar ziemas riepām – ir viena liela priekšrocība. Naudu riepām vajadzēs tikai rudenī. Un trūkumu nemaz nav daudz.
"Labākais variants tas, protams, nav. Bremzēšanas ceļš uz asfalta būs nedaudz garāks, stabilitāte līkumos karstā laikā un lielos ātrumos mazāka, rites troksnis nedaudz lielāks, rites pretestība un tātad degvielas patēriņš arī nedaudz lielāks. Taču braukt Latvijā atļautajos ātrumos ar ziemas riepām var droši visu gadu. Slapjā ceļā vai uz grants tās neapšaubāmi būs drošākas nekā pusplikas vasaras riepas," skaidro vairākkārtējais Latvijas čempions rallijā Ivars Caune, žurnālam "Latvijas Gada auto 2014".
"Ko iegūstam palielinot diska izmēru? Iespēju lietot zemāku, platāku, smukāku riepu. Akselerācijā un bremzēšanā izmaiņas ir minimālas. Stabilitāte līkumā pieaugs. Pagriezienu, kurš normāli būtu braucams ar 60 km/h, kuru ar standarta riteņiem bez riepu kaukšanas varējāt izbraukt ar 100 km/h, nu ņemsiet klusu un ar 120. Vai vajag? Kāda tam jēga, ja neesat sacīkšu trasē? Ko zaudējam? Naudu. Jo lielāks disks un riepa, jo tie dārgāki. Ja dārgi maksājot iegūtais turklāt vēl ir smags, palielina "neatsperoto masu" un slogo piekari – nauda ir burtiski izmesta miskastē," uzskata auto speciālists Atis Jansons.
Auto standarta komplektācijā paredzētais minimālais riteņu un riepu izmērs ir Latvijas apstākļiem optimālais, tas ir kompromiss starp aktīvās drošības prasībām pēc stabilitātes vilkmē, bremzēšanā, pagriezienos (zemāka profila un platākas riepas) un pretējām degvielas ekonomijas, piekares nepārslogošanas, mierīgas, "pilsoniskas" vadāmības un komforta īpašībām, kuras iegūst uzstādot vieglāku, nedaudz šaurāku, nedaudz augstāku, mīkstāku un maigāku riepu. Tas ir zelta vidusceļš, uz kura vajadzētu palikt un turēties.