Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.
Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.
Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).
Vajag vidi
ĀTI kritums pirmajā ceturksnī ir pārtraucis divus gadus ilgušo pieauguma dinamiku. «Tas vēlreiz apstiprina to, ka ne reitingu palielināšana, ne pievienošanās eirozonai negarantē valsts pievilcību investīcijām,» DB komentē ABLV grupas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis. «Šiem faktoriem ir ierobežots raksturs, un tad, kad tie ir apspēlēti, ir jāmeklē citi stimuli investoru piesaistīšanai. Galvenokārt tā ir labvēlīga biznesa vide, ieskaitot nodokļu samazināšanu, vienkāršs biznesa atvēršanas process, cīņa ar korupciju utt.» Ekonomists norāda, ka Latvija aizvien atpaliek no Baltijas kaimiņiem investīciju vides rādītājos. Tā ekonomiskās brīvības reitingā 2014. gadā Latvija ir salīdzinoši neizdevīgā pozīcijā – 42. vietā. Tas ir ievērojami aiz Igaunijas (11. vieta) un Lietuvas (21. vieta). Arī LB ekonomiste Agnese Rutkovska par jaunajiem datiem teic, ka «par investīciju nākotnes dinamiku patlaban ir visvairāk jautājumu» un arī centrālajai bankai nav pārliecības, ka tādas pozitīvas ziņas kā pērn dzirdēsim arī turpmāk.
Skaitļi (ne)runā
Salīdzinot ĀTI daudzumu 2013. gada pēdējā ceturksnī ar šo laiku 2012. gadā, redzams, ka pērn notikusi apjomīgāka Īrijas, ASV un Itālijas kapitāla aizplūšana. Šo valstu kapitāla klātbūtne Latvijas biznesā attiecīgi sarukusi no 248,2 uz 16,1 miljonu eiro, no 253,9 uz 158,4 miljoniem eiro un no 50 uz 19,3 miljoniem eiro. Lai gan mēdz teikt, ka statistikā «runā skaitļi», nav pilnīgi droši skaidrs, ko tie runā šajā gadījumā.
Raugoties uz apjomīgākām kustībām investīciju jomā šai periodā, nākas domāt, ka ASV un Itālijas kapitāla aizplūšana ir notikusi līdz divu lielu spēlētāju – GE Money un UniCredit – aiziešanas no Latvijas tirgus kompāniju globālās stratēģijas dēļ, sarunā ar DB pieļauj Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols.
Par investīciju aprites apjomu viņš teic, ka «jāraugās, vai šis skaitlis vispār pazūd no ārvalstu tiešajām investīcijām vai arī pāriet no vienas valsts uz otru». Tā UniCredit aktīvu portfeli nopirka Swedbank, kas redzams investīciju starpības «pārlēkšanā» no Itālijas uz Zviedriju. Tās investīcijas Latvijā pērn tieši ir augušas no 2,405 miljardiem uz 2,437 miljardiem eiro. Savukārt GE Money aktīvi, ko nopirka banka Citadele, vairs neskaitās ārvalstu investīcijas un pāriet vietējā kapitāla bilancē. Izsakot minējumu par notikušo ar Īrijas investīciju kapitālu, Īrijas un Latvijas Tirdzniecības kameras ģenerāldirektore Ilze Krēsliņa DB pauž, ka tas varētu būt 2012. gadā no Latvijas aizgājušās Allied Irish Banks (AIB) filiāles iespaids. Īrijas bankas hipotekāro kredītu portfeli Latvijā ir iegādājusies Swedbank. I. Krēsliņa norāda, ka Īrijas kapitāls Latvijā aizvien ir Rietumu bankā, kuras viens no akcionāriem ir Īrijas miljardieris Dermots Desmonts, un Īrijas Communicorp Group piederošajā Radio SWH. Kā «Īrijas kapitāls» Rietumu banka gan oficiālajā statistikā nefigurē, jo šā gada pirmajā ceturksnī Īrijas investīcijas Latvijā ir apaļa nulle. Pati banka sava kapitāla izcelsmi DB komentēt nevēlas, bet publiski pieejama ASV Valsts departamenta informācija liecina, ka Rietumu bankas 33,11% akcionārs Boswell International Consulting Limited ir reģistrēts Maltā.
Tie, kas neatnāca
Runājot par neto efektu investīciju dinamikā, G. Krols saka, ka par tiem, kuri aiziet prom, «ir jautājums, vai tie ir veiksmīgi uzņēmumi, par kuru aktīviem citi ir gatavi maksāt, vai arī tie ir vietējie uzņēmumi, kas pārņem ārzemju «aizgājēju» nišas». Un vai aiziešanas iemesls nav bijis spiestā kārtā «attiecīgās nozares īpatnību dēļ». Viņš piemēram min atkritumu apsaimniekošanu, no kuras līdz ar Veolia un nesen arī L&T darījumu ārvalstu kapitāls ir aizgājis. «Neņemos apgalvot, vai grupas stratēģijas vai citu iemeslu dēļ.» Eksperts saka, ka «vislielākās bažas ir nevis par investoriem, kas aizgājuši, bet par jomām, kurās ārvalstu investīcijas nemaz nav ienākušas». Klasiskākais piemērs ir būvniecība. «No aptaujām var spriest, ka šai nozarē nelegālā biznesa īpatsvars ir līdz 45%, tāpēc nav brīnums, ka neviens ārzemnieks nesaņemas šai nozarē ienākt. Zviedrijas būvniecības kompānija Skanska un vēl nedaudzi, kas bija ienākuši kādu laiku atpakaļ, «ir aizmukuši prom». «Valsts reputācijai tas par labu nenāk, un uz investīciju plūsmām es gribētu skatīties arī tādā perspektīvā – kas nav noticis? Kas nav atnācis uz šejieni, un kas investīciju skaitļos nekad nav bijis?» spriež G. Krols.
Ierobežota ģeogrāfija
Līdzīgi ir, vērtējot ģeogrāfiju, no kurienes ienāk investīcijas. «Mēs skaļi runājam par Ķīnu un vēl nezin ko, bet Ķīnas investīciju apmērs Latvijā, maigi sakot, ir nebūtisks,» saka G. Krols. 2013. gada beigās tas Latvijā bija 2,9 miljoni eiro. «Tas parāda realitāti, kas ir tās valstis, no kurām Latvijai ir cerības investīcijas piesaistīt.» Investīcijas 2013. gadā aizvien būtiskāk ir pieaugušas no jau tradicionālo partneru puses – Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, lai gan pozitīva, kaut apjomā mazāka, investīciju plūsma uz Latviju bijusi gandrīz no visām ES valstīm.
Jautāts par Kipras un Nīderlandes kapitāla pieplūdumu, kas līdz ar Krieviju Latvijā pērn ir bijušas starp investīciju līderēm, G. Krols neņemas minēt, «vai tā ir Krievijas nauda, jo tikpat labi varētu būt arī vietējā». Holdingu režīma valstis, kur kompānijas ir izvietotas, «ir atsevišķs stāsts», un grūti ir noteikt no tām nākošā kapitāla ģeogrāfisko izcelsmi.
Eiro palīdz(ēja)
To, ka 2013. gadā Latvija ĀTI piesaistē uzrādīja sekmīgāku rezultātu par Igauniju, E&Y partneris Igaunijā Ivars Kīgemegi raidsabiedrībai ERR skaidro ar mūsu valsts pievienošanos eirozonai, ar ko investori pērn lielāko gada daļu rēķinājās kā ar notikušu faktu. Kaut no ļoti zema līmeņa, ārvalstu tiešā investīcijas pērn Latvijā auga par 314%. I. Kīgemegi vērtējumā Latvijas valdības salīdzinoši aktīvā politika investīciju piesaistē ir izrādījusies veiksmīgāka, bet igauņu moto, ka tā ir zeme, kurā iegultīt ir vienkārši un nodokļi ir zemi, nav darbojies tik labi.
Igaunijā ārvalstu investīcijas pērn auga par 24% un radīja 500 jaunas darba vietas, savukārt Latvijā ārvalstu kapitāls no jauna devis darbu 1600 strādājošajiem. Lietuvā šis skaitlis ir 1250.
Latvijas pēdējo gadu investīciju piesaistes politiku DB uzliela arī Rietumu bankas valdes loceklis Renāts Lokomets. Bez «eiro faktora» viņš norāda arī uz izmaiņām imigrācijas likumdošanā, kas līdz ar uzturēšanās atļauju iespēju bijis «nopietns pozitīvs signāls investoriem no valstīm ārpus ES». «Var minēt arī izmaiņas nodokļu sistēmā, kas padara izdevīgāku ārzemju holdingu reģistrāciju un darbību.» R. Lokmets vērtē, ka Latvijas pluss aizvien ir «izglītots un tomēr ES valstij nedārgs darbaspēks, kvalitatīvs serviss finanšu jomā un mierīga sociālā vide».