Birokrātiskos līkločos iestrēdzis Eiropas Savienības (ES) sadarbības līgums ar Ukrainu, kuru paredzēts parakstīt līderu samitā Briselē, kas gaidāms tūlīt pēc Jāņiem.
Līguma tālāko gaitu apstādinājusi ES Tiesa, norādot uz nepilnību kādā citā sadarbības līgumā, ko dalībvalstis būtu pieļāvušas, pieņemot arī dokumentu ar Ukrainu.
Kijevā par šo situāciju neslēpj satraukumu, bet Brisele sola, ka līgums līdz gaidāmajam samitam būs gatavs.
ES dalībvalstu vēstnieki, trešdien tiekoties Briselē, bija plānojuši vienoties par sadarbības līguma parakstīšanu ar Ukrainu, lai tādējādi virzītu uz priekšu un arī atvieglotu jūnija nogalē gaidāmo lielo notikumu, kad galīgo vārdu svinīgā ceremonijā teiktu dalībvalstu vadītāji, taču šo ieceri nācās atlikt. ES Tiesa pavēstīja, ka kādā citā vēl pirms diviem gadiem slēgtā līgumā ar Filipīnām Eiropas valstis ir lietojušas nepareizu formulu, lai norādītu par izņēmumiem, kas saskaņā ar ES līgumiem pienākas Lielbritānijai, Dānijai un Īrijai.
Tā kā dalībvalstis līdzīgi šo formulu grasījās iekļaut arī līgumā ar Ukrainu, tad tagad to nācies uz laiku apturēt, lai noskaidrotu, kā šo problēmu risināt.
Eiropas Komisija (EK) izplatījusi paziņojumu, ka šis tehniskais šķērslis nekādā ziņā neapdraud 27. jūnijā gaidāmo tikšanos un ka viss būs atrisināts.
Taču Ukrainā šo faktu uztver ar bažām, sakot, ka katra jauna diena var nest negaidītus pārsteigumus. Situāciju sarežģī arī tas, ka Ukrainai arvien neizdodas atrisināt strīdu ar Krieviju par piegādātās gāzes cenām, un arī trešdienas sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām noslēgušās bez iznākuma. Saskaņā ar Maskavas aprēķiniem Ukraina Krievijai ir parādā par dabasgāzi vairāk nekā četrus miljardus ASV dolāru.
Savukārt Ukrainas puse norāda, ka Kijeva nekad nemaksās cenu, kuru šobrīd pieprasa Krievija - apmēram 500 dolāru par 1000 kubikmetriem, ko Ukraina uzskata par politisku šantāžu, jo prasītais maksājums ir augstākais Eiropā.
Maskava draudējusi, ka, ja līdz nākamās pirmdienas rītam nesaņems prasīto summu, tā pārtrauks gāzes piegādi, kas nozīmē, ka bez enerģijas paliks ne tikai Ukraina, bet arī vairākas ES dalībvalstis, kas saņem Krievijas gāzi pa Ukrainas cauruļvadiem.
Kamēr Briselē risina birokrātiskos procesus Ukrainas līgumam, EK prezidents Žozē Manuels Barrozu devies ceļā, lai apmeklētu Gruziju un Moldovu, kuras arī ir Austrumu partnerības valstis un ar kurām 27. jūnijā plāno noslēgt tirdzniecības līgumu. Barrozu plānojis iegriezties arī Azerbaidžānā, kas arī ir ES Austrumu partnerības valstu sešiniekā, taču patlaban no konkrētāku līgumu slēgšanas atturas.
ES Austrumu partnerībā, ko savulaik ierosināja Polija un Zviedrija, patlaban ir sešas valstis - Ukraina, Moldova, Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija un Baltkrievija, taču pagaidām veiksmīgākā sadarbība izveidojusies ar Gruziju un Moldovu, un pēc revolūcijas arī ar Ukrainu.
Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu ar ES samitā Viļņā arī bija pirmā dzirkstele protestu sākumam Ukrainā.