Jautājumā par minimālās algas palielināšanu viedokļi dalās 1

Sociālo partneru starpā nav vienprātības par minimālās algas palielināšanu - ja darba devēji uzskata, ka nav pamata palielināt minimālo algu, arodbiedrības ir pretējās domās - tā jāpalielina vēl vairāk, nekā rosina LM.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka nav pamata palielināt minimālo algu no nākamā gada līdz 330 eiro, jo tas nedos cerēto rezultātu. Viņaprāt, tas būs saistīts ar bezdarba pieauguma risku zemāk kvalificētajos amatos reģionos.

Pretējās domās bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. Kā piemērus minot Lietuvu un Igauniju, viņš aicināja minimālo algu palielināt līdz 340 eiro mēnesī. Vienlaikus gan viņš atzina, ka nav jēgas palielināt tikai minimālo algu, neskatot to kompleksi ar citiem atvieglojumiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. "Mēs varam šodien pieņemt visskaistāko ciparu, bet, pārējiem lielumiem saglabājoties, mēs varam panākt pretēju efektu," teica Krīgers.

Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrita ierosinājumam skatīt minimālās algas jautājumu kompleksi ar citiem sociālajiem atvieglojumiem un to darīt augustā, kad notiks arī diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Tam piekrita arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atzīstot, ka šis būtu racionālākais risinājums, jo tad būs zināmi arī konkrēti cipari.

Patlaban, lai arī minimālās algas pieaugums netiek plānots būtisks, ekonomiskā pamatojuma maksāt lielākas algas nav, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle un Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Aicināta vērtēt Labklājības ministrijas priekšlikumu par minimālās algas celšanu līdz 330 eiro no nākamā gada, Rītiņa atzina, ka, lai sasniegtu mērķi - sabiedrības nevienlīdzības mazināšana -, visefektīvākais risinājums būtu veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju.

"Ir jāsper nepieciešamie soļi uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo, augot produktivitātei, darba devēji savus darbiniekus varētu atalgot dāsnāk. Tam būtu ekonomisks pamatojums," uzsvēra LTRK pārstāve. Viņa uzsvēra, ka, LTRK ieskatā, ir jārada instrumenti iespējai paaugstināt vidējā atalgojuma līmeni Latvijā.

Tikmēr Finanšu ministrijā uzsver, ka minimālās algas palielinājums 2015.gadā no 320 eiro līdz 330 eiro ir pamatots.

Ministrijā uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus, tostarp arī darbaspēka produktivitātes pieaugumu, minimālās algas palielinājums ir pamatots.

"Labklājības ministrijas piedāvātais minimālās algas pieaugums ir tuvs paredzamajai inflācijas dinamikai tuvākajos gados, un tas neļaus samazināties reālajai algai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Šāds neliels minimālās algas pieaugums neradīs papildu spiedienu uz algu kāpumu," uzskata EM.

Jāatgādina, ka Labklājības ministrija rosina minimālo algu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt līdz 330 eiro, kas ir par 10 eiro vairāk nekā patlaban.

Labklājības ministrijas speciālisti prognozē, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad.

Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka.

Līdz ar vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Kā skaidro LM pārstāvji, pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bijis mērens - 2011.gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā - par 1,6%. Savukārt 2013.gada reālais atalgojums palielinājās par 5,6%, ko pamatā noteica patēriņu cenu saglabāšanās esošajā līmenī.

Ministrija atgādina, ka valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālo mēneša darba algu jāpārskata vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu nākošajā kalendārajā gadā jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.