Polijā uzsākta izmeklēšana par amatpersonu noklausīšanos. Ierakstītās privātās sarunās konstatēts Centrālās bankas vadītāja mēģinājums ietekmēt politiskās dzīves norises neatļautā veidā.
Opozīcijas pārstāvji jau pieprasījuši, lai šī skandāla dēļ atkāpjas valsts valdība, taču premjerministrs notiekošo nosaucis par mēģinājumu īstenot valsts apvērsumu.
Izdevums „Wprost” ir publicējis pagājušā gada jūlijā ierakstītu sarunu kādā Varšavas restorānā, ko bieži apmeklē valsts politiskās elites pārstāvji. Ierakstā dzirdama Polijas Centrālās bankas vadītāja Mareka Belkas saruna ar iekšlietu ministru Bartolomeju Sinkeviču, kurā tiek apspriesti veidi, kā Centrālā banka varētu palīdzēt valdībai cīnīties ar budžeta deficītu, tādējādi palielinot atkārtotas ievēlēšanas iespējas 2015.gada vēlēšanās.
Mareks Belka diskusijas laikā esot pieprasījis tā brīža finanšu ministra Jaceka Rostovska atcelšanu no amata apmaiņā pret bankas iejaukšanos ekonomikas stimulēšanai ārkārtas gadījumos. Saskaņā ar Polijas likumdošanu valsts Centrālajai bankai ir jābūt neatkarīgai no politiskās dzīves. Gan šis fakts, gan arī tas, ka četrus mēnešus pēc šīs sarunas Rostovskis tiešām tika nomainīts, ir izraisījis pamatīgu sašutumu poļu sabiedrībā.
Belka nenoliedz, ka šāda saruna tiešām ir notikusi, taču tā ir bijusi tikai divu amatpersonu saruna par valsti satraucošiem jautājumiem, kuras laikā nav noslēgta nekāda vienošanās, bet gan apspriesti dažādi hipotētiskie scenāriji.
Belka arī atvainojies par to, ka divu stundu garās sarunas laikā brīžiem izskanējusi nenormēta leksika, vienlaicīgi norādot, ka ir publiskota tikai neliela daļa no šīs diskusijas, turklāt, sagrozot faktus, Nacionālās bankas vadītāja pilnvaras un ietekme ir ievērojami pārspīlētas.
Pēc iekšlietu ministra Bartolomeja Sinkeviča ierosinājuma prokuratūra ir ierosinājusi izmeklēšanu, kurā pats ministrs atrodas cietušā statusā. Sarunu ierakstu iegūšana neatļautā veidā Polijā ir aizliegta un par šādām darbībām draud līdz pat diviem gadiem ilgs cietumsods. Izdevums „Wprost” arī neatklāj, kā ieraksts ir nonācis tā rokās.
Komentējot notiekošo, arī premjerministrs Donalds Tusks noliedzis jebkādus pārkāpumus, paziņojot, ka finanšu ministra nomaiņai neesot nekādas saistības ar minēto sarunu, turklāt premjeram neesot arī nekādas vēlmes atlaist Sinkeviču. Galu galā, runa esot bijusi par to, kā valstij palīdzēt, nevis tai kaitēt. Vadoties pēc pieejamajiem materiāliem, premjerministrs negatavojoties pieņemt nekādus pārsteidzīgus politiskus lēmumus, vienlaicīgi solot nodrošināt šīs lietas caurskatāmību.
Iekšlietu ministra Sinkeviča demisiju ir pieprasījusi lielākā opozīcijas partija „Likums un taisnīgums”, kuras līderis Jaroslavs Kačiņskis uzstāj arī uz visas valdības atkāpšanos. Ja tas netikšot darīts, Kačiņskis sola ierosināt neuzticības balsojumu Donaldam Tuskam.
Pats premjerministrs opozīcijas partiju darbības nosaucis par mēģinājumu īstenot valsts apvērsumu un gāzt Polijas valdību nelikumīgā ceļā. Savukārt prezidents Broņislavs Komorovskis paudis bažas par to, kā šis skandāls varētu nākotnē ietekmēt Polijas valūtas kursu un ekonomikas stabilitāti.