Eiropas Komisijā (EK) ir oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam.
Tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras partnerības līgums ir apstiprināts EK. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā.
«Šodien EK apstiprinātais Partnerības līgums ir pavēris ceļu 4,4 miljardu eiro kopējā kohēzijas politikas finansējuma un 1 miljarda eiro lauksaimniecības politikas finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Gribu pateikties ikvienam, par nesavtīgo darbu, kas ieguldīts, līguma kvalitatīvā un savlaicīgā izstrādē. Partnerības līgumā definētie prioritārie virzieni ir koncentrēti uz ilgtspējīgu izaugsmi un ieguldījumu cilvēkresursos, kas dos vislielāko atdevi Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Esam gatavi turpināt aktīvu darbu pie Darbības programmas apstiprināšanas, lai jau drīzumā sagaidītu konkrētu projektu ieviešanu Latvijā,» atzīmē finanšu ministrs Andris Vilks.
Pie Partnerības līguma izstrādes no šā gada janvāra intensīvi strādāja FM un ZM kā attiecīgo ES fondu vadošas iestādes sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, vienlaikus konsultējoties ar Eiropas Komisiju. Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kas tiek skaņots ar EK un kas sevī ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Būtiska Partnerības līguma sadaļa ir integrēta pieeja teritoriālajai sadarbībai, norādot valsts un reģionāla līmeņa mehānismus koordinācijai starp ES fondiem un citiem ES un valsts finansējuma instrumentiem.
2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES kohēzijas politikas investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā un uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā.
Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm.