Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra.
Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.
Bažas par to, ka ar 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sameklēja, pārdalot budžeta līdzekļus, būs par maz, neslēpj Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa bīstas, ka var atkārtoties iepriekšējo gadu scenārijs, kad IZM vairākkārt zvērēja – naudas pietiks, bet tad gada vidū izrādījās, ka tās trūkst. Tomēr pedagogi cerot, ka šoreiz tā nenotiks un ministrija zina, ko prasa. Tajā pašā laikā pilnīgas pārliecības par naudu nav, un arī IZM nav apgalvojusi, ka neko papildus neprasīs. Savu neapmierinātību ar IZM nespēju rēķināt un nosaukt precīzas summas valdības sēdē neslēpa arī premjerministre Laimdota Straujuma.
Tikpat liela neskaidrība ir par nozarei nepieciešamo finansējumu, ko augustā virzīt kā jaunās politikas iniciatīvu. Šobrīd izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete nosaukusi 75 miljonus eiro (gan izglītībai, gan zinātnei kopumā), taču I. Mikiško domā, ka šāda summa varētu palikt virtuāla, bet ne reāla. Kā rāda pērnā gada pieredze, kad tika pieprasīti 90 miljoni eiro, taču galu galā tie noreducējās līdz 11 miljoniem, tad no 75 miljoniem varētu pāri palikt vēl mazāk. Arī I. Druvietes balsī neesot bijusi dzirdama pārliecība, ka šos līdzekļus izdosies saņemt, taču viņa solīja par tiem cīnīties. I. Mikiško atzīst: ja finansējums nozarei netiks palielināts, tā atkal tikai eksistēs, bet par attīstību nevar būt ne runas. Reizi par visām reizēm izglītība būtu jānosaka par prioritāti, nevis jāatmet tai nabaga graši.
LIZDA joprojām nav arī skaidrības par pedagogu jauno darba samaksas modeli, un tā uzsver, ka «vēl šobrīd no detalizētiem modeļiem, konkrētām aprobācijas iecerēm un darba samaksas paaugstināšanas grafika nav ne miņas, bet papildu valsts finansējuma pieprasījumi jaunajās politikas iniciatīvās ministrijām jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šā gada 1. augustam». Šobrīd no IZM piedāvātajiem diviem modeļiem – uzlabotā Nauda seko skolēnam un pilna laika darba slodzes – arodbiedrība atbalsta otro variantu, iesakot noteikt 40 stundu darba nedēļu, nevis 36, jo tas nenosegs visus skolotāja veiktos pienākumus. IZM gan nesaka ne jā, ne – nē, norādot, ka stundu apjoms vēl ir diskutējams jautājums.
Arodbiedrība arī vērš uzmanību uz to, ka jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa aprobācijai, ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2015.–2017. gadā ir nepieciešams papildu finansējums, bet valsts budžeta veidošanā papildu līdzekļi joprojām netiek paredzēti. IZM gan sola, ka viss notiks: šā gada augusta beigās tiks iesniegti konkrēti aprēķini, bet 2015. gadā jaunais modelis tiks iesniegts valdībā.