Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, laikrakstam "Neatkarīgā" pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.
"Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei," norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.
"Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: "Kādi vēl nodokļi?!" Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem," intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.
Viņš ir pārliecināts, ka nauda veselības aprūpei pārdomāti jāsabalansē, bet to nevar izdarīt valdība, jo tas ir Saeimas jautājums. "Tāpēc es biju tik ļoti pret to, ka tiek "noairēts" Veselības [aprūpes finansēšanas] likums. Kļūmes var atrast vienmēr, un var bezgalīgi mēģināt izpatikt vieniem vai otriem, bet likumam ir jābūt," uzskata Ērglis.
Jautāts, vai uzskata, ka veselības apdrošināšanas funkciju valstij vajadzētu nodot privātkompāniju pārziņā, kardiologs atbild noraidoši, jo privātu uzņēmumu galvenais mērķis ir peļņa. "Bet apdrošināšana ir līdz vienam līmenim: ja jūs gribat kaut kādas supermasāžas, baseinus un skaistumterapiju, par to jums nāksies maksāt pašiem. Taču bērnu veselības aprūpi, kardiovaskulāro medicīnu, onkoloģiju un psihiatriju obligāti vajadzētu turēt valsts rokās," pārliecināts kardiologs.
"Tam visam jāpieskaita kompensējamie medikamenti. Zināt, tā ir drausmīga liekulība... Pensionāriem pie pensijas pieskaita piecus vai desmit eiro un saka: tas jums, lai samaksātu par medikamentiem. Bet tos dažus eiro noēd inflācija. Pareizāk ir šos līdzekļus iepludināt tiešā veidā farmaceitiem, lai pensionāriem vispār nekas nebūtu jāmaksā par medikamentiem. Savukārt mums, mediķiem, ir jādara viss, lai būtu nodrošināta profilakse. Ja ir noticis infarkts, mēs ārstējam, un tās ir trīs vai četras dienas, ne ilgāk. Pēc tam jābūt naudai, lai pacients saņemtu rehabilitāciju," intervijā "Neatkarīgajai" klāsta Ērglis.
Runājot par profilaksi, viņš skaidro, ka ikvienam cilvēkam jārealizē tā dēvētais džentlmeņa vai lēdijas komplekts - jāveic kardiogrāfija, slodzes tests, jānosaka holesterīna līmenis un asinsspiediens un tad jāieskatās riska skalās, kur redzams, kāds ir iespējamais procents, ka tuvajā laikā veselības stāvoklis var pasliktināties. "Tie ir gluži matemātiski modeļi, tie nav sarežģīti, ar tiem var lielā mērā izskaitļot savu turpmāko dzīvi," pārliecināts kardiologs.