Jau trešdien, 16. jūlijā, Centrālā vēlēšanu komisija vērs durvis kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kuri būs gaidīti līdz 5. augustam.
Taču pirmdien deputāti vēl pieņēma pēdējās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, kas dos iespēju balsot arī tiem aptuveni 30 000 pilsoņiem, kuriem vēlēšanu dienā var būt nevis pase, bet tikai personas identifikācijas karte. Uzrādot to kopā ar speciāli šīm vēlēšanām izgatavotu vēlētāju apliecību, arī šie pilsoņi varēs nobalsot jebkurā vietā Latvijā.
Jaunākās paaudzes politiķi varētu arī nezināt laikus, kad partijas jau iepriekš sāka dežūras pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), lai pirmās pagūtu iesniegt sarakstus. Tiem, kuri nakšņoja pie CVK, tika pastiprināta mediju uzmanība, bet citādi reģistrācijas kārtībai lielāka nozīme bija pašvaldību vēlēšanās. Saeimas vēlēšanās sarakstu kārtas numurus nosaka izlozē. No politiskajiem spēkiem, kuri jau ir apstiprinājuši kandidātu sarakstus, vēl neviens trešdien uz CVK nepošas. Pēc CVK pārstāvju rīcībā esošajām ziņām, sarakstus sākusi gatavot Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība, Suverenitāte un Vienoti Latvijai. To plāno darīt arī Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, No sirds Latvijai, Visu Latvijai!-TB/LNNK un Latvijas attīstībai, jo šie politiskie spēki izņēmuši sistēmas lietotājtiesības. CVK seminārā vēl piedalījušies pārstāvji no Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Krievu savienības un LSDSP, kas liecina par iespējamu gatavošanos vēlēšanām.
Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī. Atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās izmanto vēlētāju reģistru, vēlot Saeimu, var balsot jebkurā vietā Latvijā.
Vēlētāju reģistra ieviešanai politiķi ir pretojušies gadiem, jo tas varētu mazināt gan vēlētāju aktivitāti, jo daudzi nedēļas nogalēs atstāj savas dzīves vietas, gan ierobežotu iespējas nobalsot par sev tīkamu kandidātu. Katru politiķi var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, kas tā nebija sākotnēji, kad partiju līderi bija lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos. Aktīvākie ir praktizējuši savu atbalstītāju vešanu uz citu vēlēšanu apgabalu. Saeimas vēlēšanās līdz šim nevarēja nobalsot iepriekš, jo Satversme nosaka, ka vēlēšanas notiek vienu dienu. Tomēr politiķi ir izdomājuši veidu, kā tas būs iespējams. Pirmo reizi likumā ir paredzēts, ka trīs dienas pirms vēlēšanām var savu balsi nodot glabāšanā. Atšķirībā no iepriekšējās balsošanas, kas notiek visos iecirkņos, šāda iespēja būs aptuveni 60 vietās Latvijā, paskaidroja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Ārzemēs ir palielināts iecirkņu skaits, tur varēs nobalsot 96 vietās.