Pērkot ģimenes automobili, mēs izdarāmies kā mušas uz stikla. Vērtējam dizainu, sēdekļu ērtumu, salona apdari un audio sistēmas skaļumu.
Ko darīt tiem, kam šoferēšana ir maizes darbs?
Pie mums ir gan Gada auto, gan Gada motocikls pasākumi, taču nav nekādas iespējas vienkopus salīdzināt visus komerctransporta eksemplārus. Varbūt pēdējais laiks pie tā pieķerties? Vismaz izmēģinot jaunās paaudzes Renault Trafic, tā vien prasjās nolikt blakus kādu konkurentu, lai saprastu visus plusus un mīnusus.
Vispirms jau vizuālais tēls. Neskatoties uz to, ka Trafic izmēros ir krietni būdīgāks par jebkuru citu Renault modeli (neskaitot Master), tas veidots izteikti raksturīgajā jaunajā Renault dizaina valodā. Vismaz no priekšpuses noteikti. Bagāžas nodalījums, kas šajā gadījumā ir lielākā un svarīgākā sastāvdaļa, ne ar ko īpašu neizceļas. Arī no aizmugures neprofesionālis varētu Trafic sajaukt ar vienu otru konkurentu.
Cita lieta busiņa salons! Ja kādu vēl māc stereotipi, ka kravas busiņš ir ciets, grabošs un primitīvs kā grābeklis, tad viņš rūgti maldās. Neminot nevienu konkrēti, var tikai piebilst, ka sēdēšanas pozīcija ir ērtāka par dažu labu ģimenes universāli. Turklāt sēdekļi regulējās vairākās pozīcijās, ieskaitot muguras balsta leņķi.
Skārienjūtīgais multimedija centrs ar navigāciju un citām noderīgām lietām. Visnotaļ kvalitatīvi apdares materiāli un klusums. Klusums, neskatoties uz tukšo būdu aizmugurē un dīzeļdzinēju. Komfortu varētu salīdzināt ar labi nopakotu jaunās paaudzes Dacia Logan un tas patiešām ir ievērības cienīgs.
Labi. Uz pasaules nekas nav ideāls. Arī Renault Trafic. Piemēram, kreisās kājas purngals, ar kuru nākas spaidīt sajūgu, nemitīgi aizķeras aiz neveiksmīgi novietota plastmasas aizsarga. Savukārt labās kājas ceļgals jau pēc stundas sāk sāpēt no spiediena pret viduskonsles plastmasām. Priecē tas, ka Renault inženieri šo kļūmi ir apzinājuši un tuvākā laikā tas tiks novērsts.
Kravas telpā pus tonna un kabīnē divi ražena auguma testa braucēji. Tomēr dzinējs vienlīdz labi tiek galā, braucot gan no kalna, gan tajā augšā. Pat pārslēgties uz zemāku pārnesumu nenākas. Droši vien pie tā vainīgas divas turbīnas. Viena darbojas pie zemiem, otra pie augstiem apgriezieniem, tādejādi nodrošinot maksimālo jaudu jebkurā režīmā. Ir, protams, dīzeļdzinēji arī ar vienu turbīnu, bet Twin Turbo šķiet gardāks.
Ar jau minēto nastu, braucot gan pa Kopenhāgenas centrālajām ielām, gan nomales celiņiem, vidējais degvielas patēriņš septiņi litri. Turklāt, pilnīgi noteikti, varēja braukt arī ekonomiskāk…
Interesants un samērā primitīvs risinājums radīts, lai uzlabotu vadītāja skata leņķi labajā pusē. Pasažiera saules sargā iestrādāts sfērisks spogulis, kurš ļauj redzēt to, ko pa sānu stiklu saskatīt vairs nevar, bet sānskata spogulī vēl nevar. Turklāt, tas ir tikai spogulis un ne super gudras tehnoloģijas, kas nenoliedzami jauno Renault Trafic padārdzinātu.
Visi Renault Trafic jaunās paaudzes busiņi aprīkoti ar 1,6 litru dCi dzinējiem. Atšķiras vien turbīnu skaits un jauda: 90, 115, 120 un 140 zirgspēki. Savukārt virsbūve jaunajam kravas busiņam pieejama divos izmēros gan garumā, gan augstumā, kas maina busiņa ietilpību: 5,2, 6,0, 7,2, un 8,6 kubikmetri.
Secinājums – ja darba devējs rūpējas ne tikai par 500 kilogramu nogādāšanu no punkta A līdz punktam B, bet ciena savu darbinieku, tad laba izvēle. Vēl jo vairāk, ja ne standarta komplektācijā un ar vienu no jaudīgākajiem dzinējiem. Turklāt, ar šo kravas busiņu lieliski tiek galā arī daiļais dzimums, ko testa braucienos pierādīja žurnālistes no Polijas un Grieķijas. Sēžot pie stūres normas robežās piekrautā busā ir pilna pārliecība, ka stūrē vidējās klases ģimenes universāli.