Ir sagaidāma zināma netieša sankciju ietekme uz Latvijas banku sektoru, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Sankciju rezultātā varētu pasliktināties kopējā ekonomiskā situācija Krievijā un pieaugt valsts budžeta deficīts. Tas nozīmē, ka starptautiskās reitinga aģentūras varētu pazemināt Krievijas valsts un konkrētu emitentu un vērtspapīru kredītvērtējumu, tajā skaitā, to emitentu, uz kuriem sankcijas tieši neattieksies, attiecīgi bankām pieaugs kapitāla prasības kredītriskam. Tāpat samazināsies to Krievijas emitentu vērtspapīru, kas šobrīd ir tirgus dalībnieku īpašumā, tirgus cena. Tas radīs zaudējumus no pārvērtēšanas un attiecīgi ietekmēs tirgus dalībnieku finanšu rezultātus. Neatbildēts ir jautājums, vai un kādas atbildes sankcijas ieviesīs Krievija, kas arī varētu atstāt ietekmi, skaidro FKTK.
Kopumā, arī ņemot vērā netiešo sankciju ietekmi, patlaban nav sagaidāmas būtiskas sekas Latvijas finanšu sistēmai, tomēr var pieļaut, ka tas var ietekmēt atsevišķu tirgus dalībnieku finanšu rezultātus, piemēram, peļņu. Paši tirgus dalībnieki, pārvaldot riskus, nosaka iekšējos limitus ieguldījumiem valstu un darījuma partnera griezumā, kas ierobežo iespējamos zaudējumus.
Ņemot vērā, ka patlaban ES Padomes regula par sankciju piemērošanu nav stājusies spēkā (proti, regula vēl nav publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī), konkrēti fizisku vai juridisku personu vārdi oficiāli nav publiskoti. Līdz ar to komentēt ietekmi uz atsevišķu tirgus dalībnieku darbību patlaban būtu pāragri, saka FKTK pārstāvji. Pēc būtības ES sankcijas vērstas, lai Krievijas valstij piederošajām bankām un uzņēmumiem liegtu pieeju piesaistīt jaunu finansējumu Eiropas finanšu tirgū.
Arī ASV saistībā ar notikumiem Ukrainā ir noteikusi jaunas sankcijas Krievijai. Tā kā sankciju režīmam pakļauto personu saraksts ir papildināts arī ar Bank of Moscow, kuras meita ir Eesti Krediidipank, pēc mūsu šobrīd rīcībā esošās informācijas var uzskatīt, ka netieši šis lēmums skar arī Latvijā darbojošos minētās Igaunijas bankas filiāli. Jāņem vērā, ka minētā Krievijas banka ir iekļauta t.s. sektorālo sankciju sarakstā un ASV teritorijā ir aizliegts veikt noteiktus darījumus, kuros ir iesaistīta sarakstā iekļautā Krievijas banka. FKTK rīcībā esoša informācija liecina, ka sarakstā iekļauto banku klientu vajadzībām veiktie norēķini nav aizliegti.
Vērtējot kopējo ietekmi uz Latvijas banku sektoru, sagaidāms, ka iespējamo ES sankciju tiešā ietekme nebūs būtiska, jo sankcijas vērstas ar mērķi liegt Krievijas privātajam sektoram piesaistīt jaunu finansējumu vai refinansēt iepriekš piesaistīto finansējumu ES kapitāla tirgū pēc regulas stāšanās spēkā.
Ieguldījumu īpatsvars Krievijā nav vērtējams kā liels, un bankām nav noteikta prasība pārdot šobrīd to īpašumā esošos ieguldījumus Krievijā, tomēr tām būs jādomā par turpmāko ieguldījumu stratēģiju.
Attiecībā uz iespējamām sektorālajām sankcijām, kas var skart atsevišķus Latvijas uzņēmumus, ir svarīgi izvērtēt, cik šie uzņēmumi būs spējīgi pārorientēties uz citiem tirgiem un cik lielā mēra tas var ietekmēt saņemto kredītu (ja tāds ir) kvalitāti, kas savukārt atspoguļosies banku izveidotos uzkrājumos.
Uz nerezidentu biznesu orientētām bankām, FKTK nosaka papildus kapitāla prasības un individuālus minimālos likviditātes rādītājus atbilstoši bankas biznesa modelim un ar to saistītiem iespējamiem riskiem. Tāpat arī pārējās bankas uztur kapitāla pietiekamības rādītāju virs likumdošanā noteiktā minimuma, ņemot vērā izvēlēto biznesa stratēģiju, kas arī nostiprina banku pozīcijas un paaugstina to noturību gadījumā, ja situācija attīstās nelabvēlīgi. Saskaņā ar FKTK operatīvajiem datiem Latvijas banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs pārsniedz 20% (minimālā prasība 10,5%), norāda FKTK.