Nākamnedēļ karstums turpināsies – 3. un 4. augustā gandrīz visā Latvijā dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies virs +30 grādiem, vietām sasniedzot +33…+34 grādus, bet pastāv varbūtība, ka arī vēl par 1-2 grādiem vairāk.
Pēc tam karstums nedaudz mazināsies, bet nevar teikt, ka tas atkāpsies pavisam – augusta pirmajā dekādē vēl būs daudz karstu dienu. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem karstums Latvijā valda jau vairākas nedēļas, termometra stabiņam sasniedzot +30…+33 grādu atzīmi.
Kā stāsta LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, ja gaisa temperatūra sasniegs +35…+36 grādu atzīmi, tas būs ļoti tuvu jebkad novērotajai maksimālajai gaisa temperatūrai Latvijā. Šobrīd viennozīmīgi apgalvot, ka šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā tiks uzstādīts jauns jebkad Latvijā novērotās maksimālās gaisa temperatūras rekords, nevar. Tomēr tāda varbūtība pastāv, to nevar neņemt vērā.
LVĢMC Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma stāsta, ka maksimālā gaisa temperatūra gada griezumā parasti tiek sasniegta vasaras mēnešos, visbiežāk jūlijā un augustā. 21.gadsimtā nav bijusi neviena vasara, kurās reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka par +30 grādiem. Bez tam vairākās vasarās maksimālās gaisa temperatūras rekords nav stipri atpalicis no kopš 20. gadsimta sākuma novērojumu stacijās reģistrētā lieluma, kas ir +36,4 grādi 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Jāpiemin gan, ka temperatūras rekords reģistrēts novērojumu stacijā, kas tajā laikā atradās Daugavpils pilsētā, savukārt pašlaik novērojumi tiek veikti ārpus pilsētas, Daugavpils lidostas teritorijā. Pārējos vasaras mēnešos līdz šim reģistrētie mēneša absolūtās gaisa temperatūras rekordi ir jūnijā +34,6 un jūlijā +36,0 grādi.
Novērojumu stacijā Rīgā absolūtais gaisa temperatūras rekords reģistrēts 1858.gada 21.jūlijā, un tas ir bijis +38,3 grādi. Tā kā šajā laikā temperatūras novērojumu instrumenti un novērojumu veikšanas metodika ievērojami atšķīrās no mūsdienu metodēm, šis rādījums netiek uzskatīts par rekordu Latvijas teritorijai. Iespējams, ka šādu vai pat augstāku gaisa temperatūru karstajās vasaras dienās iedzīvotāji var nolasīt no saviem pie logiem novietotajiem termometriem, stāsta speciāliste.
Šogad laika apstākļi vasaras periodā ir bijuši diezgan svārstīgi. Tā meteoroloģiskā vasara Latvijas teritorijā kopumā iesākās maija vidū, lai gan pēc ilggadīgajiem novērojumu datiem tā vidēji Latvijā sākas apmēram mēnesi vēlāk – jūnija vidū. Maija otrajā pusē maksimālā diennakts gaisa temperatūra daudzviet Latvijā jau pārsniedza +30 grādus, tika laboti vairāki konkrēto dienu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāda agra vasaras iestāšanās nav nekas neparasts, arī 2013. gadā meteoroloģiskā vasara sākās jau maija vidū. Šī gada kalendārā vasara ir raksturīga ar ievērojamām gaisa temperatūras svārstībām salīdzinoši nelielā laika periodā. Jūnijs bija otrais vēsākais 21. gadsimta laikā, savukārt jūnija noslēgums – visaukstākais visu metroloģisko novērojumu vēsturē kopš 20.gadsimta 20-tajiem gadiem. Savukārt jūlijā diennakts vidējās gaisa temperatūras lielākoties ir bijušas ievērojami augstākas par normu, un maksimālās gaisa temperatūras vairākās dienās, īpaši mēneša beigās ir augstākas par +30 grādiem.
Gan Eiropā, gan Latvijas teritorijā vērojamas vasaras vidējo gaisa temperatūru straujāks pieaugums kopš 20. gadsimta 80-tajiem gadiem. Tas ietekmē arī „karstuma viļņu” biežuma palielināšanos, kas ir viena no bīstamākajām ekstremālajām meteoroloģiskajām parādībām. 21.gadsimta laikā vien Latvija ir piedzīvojusi vairākas ekstremāli karstas vasaras sezonas. 2002., 2010. un 2011.gadu vasaras sezonas ir bijušas trīs siltākās 89 gadu ilgajā regulāru meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Latvijas teritorijā 21.gadsimta laikā desmit kalendārajās vasarās vidējā gaisa temperatūra ir bijusi augstāka par ilggadīgo vidējo rādītāju laika periodā no 1925. līdz 2013.gadam.
Vissiltākā vasara metroloģisko novērojumu vēsturē tika piedzīvota 2010.gadā, kad Latvijas teritorijā trīs vasaras mēnešu vidējā gaisa temperatūra +18.4 grādi. 2010.gadā visās novērojumu stacijās Latvijas teritorijā tika reģistrēta vismaz viena diena ar gaisa temperatūru augstāku par +30 grādiem, bet teritorijas dienvidaustrumu daļā tika reģistrētas pat 15-17 dienas ar šādu temperatūru. 2010. gada vasara bija raksturīga arī ar stabilu karstumu. No 24. jūnija gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu vairāk nekā divus mēnešus. 2010. gada 13. jūlijs bija viskarstākā diena, kad maksimālā reģistrētā gaisa temperatūra sasniedza +34,8 grādus, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no absolūtā maksimālās gaisa temperatūras rekorda Latvijas teritorijai.
Vēsturiskie dati liecina arī par ievērojamām atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978. gadu kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16-18 dienas, bet karstā 2002.gada vasara ilga 107 dienas – no 27.maija līdz 10.septembrim.