Jūrmalas Majoru iecirkņa pludmales glābējiem šī sezona bijusi gana aizņemta, taču – par laimi, traģisku notikumu nav bijis. Kauguros gan viens bojāgājušais bijis – maija beigās tur noslīka kaitbordists.
Kā atzīst glābēji, lielākās galvassāpes viņiem sagādājot iedzēruši jaunieši, kas vēlas rādīt savas peldēt (ne)prasmes un mēģina aizpeldēt aiz bojām.
Šosezon Jūrmalas pludmalē sniegta palīdzība kopumā 203 cilvēkiem, un gandrīz puse no tiem ir peldējuši aiz bojām, teic Jūrmalas pašvaldības policijas Glābšanas dienesta vadītājs Andris Kraulis. Gan viņš, gan inspektore glābēja Kristīne Gosa norāda, ka lielākoties uz šādiem varoņdarbiem tendēti jaunieši, kuri pludmalē iedzer alkoholu un, gribot palielīties citiem par savām spējām, sastrādā vislielākās muļķības. Glābēji ļoti cenšoties paturēt acīs šādas kompānijas un novērst nepatikšanas, pirms tās sākušās. «Ik palaikam kāds mēģina aizpeldēt pārāk tālu, un ir izbrīnīts, ka tiek mudināts griezties atpakaļ. Vienmēr pacietīgi skaidroju, ka tas tiek darīts, lai nepieciešamības gadījumā spētu pēc iespējas ātrāk slīcējam palīdzēt,» saka Kristīne, piebilstot, ka raizes dara arī bērni, kas ūdenī uzturas bez vecāku uzraudzības (kopumā tādu bijis 78). Tāpat joprojām netrūkst ļaužu, kas vēlas pagulēt ūdenī uz piepūšamajiem matračiem. Cilvēks aizmieg un nejūt, ka ir jau iepūsts dziļāk jūrā. Bet vēl neprognozējamāki esot katamarānu cienītāji, jo nez kāpēc to braucējiem šķiet, ka, iedzerot ko grādīgu, var droši doties dziļāk selgā. Reizēm jāpatramdot arī ūdens motociklu braucēji, lai viņi nejoņotu pa peldētāju zonu.
Pludmales patruļai jāpieskata notiekošais ne tikai ūdenī, bet arī krasta joslā. Visvairāk darba sagādājot pazudušu bērnu meklēšana. Kopumā šajā sezonā atrasts 121 bērns. Nepaejot ne dienas, kad kādi pieci nepazūd, nopūšas Kristīne. Lielākoties gan pēc 15 – 20 minūtēm viņi tiekot atrasti. Labi, ka dienestam esot divi kvadrocikli, ar to palīdzību sadzīt pēdas bērnam izdodas ātrāk.
Ir jau arī citi pārkāpumi, ko nākas novērst. «Par katru nieku jau neaizrādām, bet, ja redzam, ka cilvēka rīcība traucē citus atpūtniekus, tad – gan. Tā var būt gan alkohola radīta neadekvāta uzvedība, smēķēšanu peldvietā. Tāpat neļaujam pludmalē atrasties ar suņiem,» uzsver dienesta vadītājs.
Ik dienas glābējiem jāsniedz arī pirmā medicīniskā palīdzība. «Lielākoties jau traumas rodas, aktīvi sportojot. Tāpat dažs labs gūst karstuma dūrienu, lai gan ne tik bieži, kā varētu domāt, jo, par laimi, dzer daudz ūdens, lieto aizsargkrēmus un ik pa laikam iet jūrā atvēsināties. Ir arī sīkākas problēmas, ko varam novērst tepat uz vietas,» skaidro Kristīne.
Diemžēl atpūtnieki nereti esot klaji nevērīgi pret savu veselību un drošību. «Reizēm šķiet, ka cilvēkiem viņu veselība ir nulles vērtībā. Daudzi pat nepievērš uzmanību informējošām zīmēm un karogiem, kas plīvo pie glābšanas stacijas. Liela daļa pat nezina un nevēlas zināt, ko tie nozīmē un kāpēc vispār tie ir. Tāpat arī nenoskaidro: drīkst vai nedrīkst peldēties, kāda ir ūdens temperatūra, vai viļņi nav par lieliem.» Glābēja mudina tomēr nebūt tik vienaldzīgiem un ņemt vērā brīdinājumus. Gan K. Gosa, gan A. Kraulis iesaka atpūtniekiem izvēlēties oficiālas peldvietas.