Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) nekavējoties risināt izveidojušos situāciju Viļakā, kur, kopš Latvijas Radio 4 raidītāja uzstādīšanas, vietējie iedzīvotāji vairs nedzird radio stacijas latviešu valodā.
Ministrs uzdevis situāciju risināt LVRTC, tajā iesaistot arī VAS Elektroniskie sakari, kas atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā, un atbild par frekvenču piešķīrumiem un radiotraucējumu novēršanu, portālam BNN norāda Satiksmes ministrijā.
Nav pieļaujami, neatkarīgi no reģiona, ka radioklausītāji nedzird raidījumus latviešu valodā, uzsver ministrs, solot kontrolēt neatliekamu pasākumu īstenošanu un radio pārraižu nodrošināšanu iepriekšējā līmenī.
«Atbildīgās institūcijas veiks tehnisko datu izvērtēšanu un iegūs pilnu informāciju par dažādu raidstaciju dzirdamības nodrošināšanu. Tādējādi runāt par jaunā LR4 raidītāja slēgšanu nav pamata,» norāda ministrijā.
Tikmēr kāds viļakietis portālam BNN norāda, ka pilsētā šobrīd novērojams radioaparātu iegādes bums, cilvēkiem maldīgi uzskatot, ka viņu iepriekšējie aparāti ir sabojājušies, tāpēc to vietā tiek pirkti citi. «Atbildīgajām iestādēm ir jāinformē vietējie iedzīvotāji, ka problēma tiks atrisināta un viņiem nav jāpērk jauni radioaparāti, kā tas notiek šobrīd,» teic BNN lasītājs.
Kā vēstīts, kopš 1.augusta, kad, darbību sākot jaunam raidītājam, krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4.programma (LR4) ir klausāma arī Viļakā un tās apkaimē, bez radiostacijām valsts valodā palikuši latviski runājošie vietējie iedzīvotāji.
«Kopš Viļakā uzstādīts jaunais raidītājs, mēs vairs nedzirdam nedz Latvijas Radio 1. un 2.programmu, nedz arī Latgales Radio un Radio Skonto. Visas iepriekš pieejamās radiostacijas «nosit» Latvijas Radio 4, kas skan it visur. Pat kabeļtelevīzijā skatoties televīzijas kanālu LNT, bildei «pa virsu» skan Latvijas Radio 4!» portālam BNN sūdzas sašutušie Viļakas iedzīvotāji.
«Viļakā itin viegli iespējams uztvert Krievijas radiostacijas, tagad esam spiesti arī ziņas par Latviju klausīties krievu valodā!» sarūgtināti viļakieši. Viņuprāt, valdības iniciatīva nodrošināt pierobežā dzīvojošos ar informāciju krievu valodā ir apsveicama, taču to nedrīkst darīt uz latviski runājošās auditorijas rēķina. Jo īpaši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem visvairāk sirds sāpot par to, ka kopš 1.augusta, kad uzstādīts raidītājs, vairs nevarot dzirdēt Latgales Radio, kas klausītājiem piedāvājis ne vien dažādus raidījumus un mūziku latgaliski, bet arī reliģiska satura pārraides.
Latgales Radio portālam BNN norādījis, ka kopš 1.augusta ir saņēmis iedzīvotāju sūdzības ne vien no Viļakas, bet arī Preiļiem, kur vietējie vairs nedzirdot šo reģionālo radiostaciju.
Latvijas Radio preses sekretāre Laura Elizabete Vanaga portālam BNN norāda: «Kopš Latvijas Radio 4 – Doma laukums jaunā raidītāja uzstādīšanas Viļakā šā gada 1.augustā līdz pat šim brīdim Latvijas Radio nav saņēmis nevienu sūdzību no klausītājiem un iedzīvotājiem Latgalē par jebkāda veida problēmām apraidē un grūtībām uztvert Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2.»
Viņa gan piebilst, ka «vienmēr pastāv teorētiska iespēja traucējumiem, tomēr traucējumi visbiežāk rodas nekvalitatīvu radio uztvērēju dēļ. Dažkārt traucējumi var rasties arī ģeogrāfisku (kalni, ieplakas) vai mehānisku (piemēram, betona bloku sienas ēkās, dzelzs tilti u.tml.) šķēršļu dēļ. Šajos gadījumos ir vainojams nevis radio raidītājs, bet gan šķēršļi, kurus var novērst ar kvalitatīvu radio aparātu vai radio uztvērēja pārvietošanu uz atklātāku vietu, kas netraucētu radio viļņu uztveramībai.»
Par radio uztvērēju darbību un traucējumu novēršanu atbild VAS Elektroniskie sakari un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas uzstāda raidītājus visā Latvijā un koordinē to darbību.
Viļakas iedzīvotāji portālam BNN norāda, ka vērsušies VAS Elektroniskie sakari Radiokontroles daļā, taču atzīst, ka noteiktu atbildi, kad situācija varētu tikt novērsta, tā arī nav saņēmuši.
Ieteikumus iegādāties kvalitatīvākus radioaparātus vai novietot tos atklātākā vietā viņi sauc par neadekvātiem. «Kā lai veci cilvēki, kas lielākoties pārvietojas tikai pa māju, iespējams, pat ir guļoši, novieto atklātākā vietā savu radio aparātu? Un kur ir garantija, ka, iztērējot naudu jauna aparāta iegādei, visas pazudušās radiostacijas tiešām varēs uztvert? Valstij šajā gadījumā bija jāpadomā par to, ka pierobežā galvenokārt dzīvo un minētās radiostacijas klausās tieši vecāka gadagājuma cilvēki, no kuriem daļa nemaz nevar atļauties iegādāties jaunu radioaparātu. Ja ir izveidojusies tāda situācija, kā šobrīd, tad valstij ir jānodrošina ar šiem aparātiem visi latviski runājošie iedzīvotāji, kas vairs nedzird radiostacijas savā dzimtajā valodā, bet vēlas tās klausīties,» uzskata viļakieši.
Viņi nepiekrīt, ka radio uztvērēju darbībā traucējumus varētu radīt tādi mehāniski šķēršļi kā betona sienas, jo dzīvojamās ēkas ir no koka, tāpat starp raidītāju un tam tuvumā esošajām mājām nekādu dzelzs tiltu neesot. «Dzīvoju aptuveni 500 metru no raidītāja, un kopš 1.augusta nevaru uztvert Latvijas Radio stacijas latviešu valodā un Latgales Radio, tāpat Latvijas Radio 4 dzirdu, skatoties LNT. Šāda situācija ir vēl četrām manām draudzenēm, kamēr citā Viļakas pusē kaut ko no minētajām stacijām var dzirdēt,» portālam BNN stāsta 90 gadus vecā Helēna Ločmele. Viņas mājas pagalmā Latgales Radio neķer pat automašīnā, līdz ar to ir aizdomas, ka šajā gadījumā nelīdzētu arī jauna radioaparāta iegāde.
Vietējie novērojuši, ka vienā pilsētas pusē latviski raidošās radiostacijas nevar dzirdēt vismaz piecās vietās, bet otrā pusē – var uztvert ar grūtībām. «Tie, kam ir ciparu radio, viss darbojas, bet tie, kam ar skalu – nē. Latviešu valodā raidošās radiostacijas neuztver nedz Balvu ielas, nedz Ostratu ielas iedzīvotāji, nedz Ķeišu ciemā – pretī raidītājam – dzīvojošie,» stāsta Helēna Ločmele. Pēc viņas sacītā, ja tuvākajā laikā nekas nemainīsies un atbildīgās iestādes nerīkosies, vietējie vāks parakstus, lai panāktu raidītāja noņemšanu, uzsverot, ka kopš 1.augusta ir būtiski cietusi daudzu viļakiešu dzīves kvalitāte.
LVRTC atbildi portālam BNN sola sniegt trešdienas laikā.
BNN jau vēstīja, ka sabiedrībā Ukrainas konflikta notikumu iespaidā aktualizējies jautājums, ka Latvijas pierobežā dzīvojošie jānodrošina ar objektīvu informāciju par Latvijā un pasaulē notiekošo krievu valodā. LR4 apraides paplašināšana Latgales teritorijā notiek Latgales mediju programmas ietvaros, kura tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un VAS Elektroniskie sakari. Valdība piešķīrusi līdzekļus programmas realizācijai nolūkā mazināt ārvalstu informācijas avotu ietekmi uz Latgalē dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Latgales mediju programma ietver sabiedrisko pasūtījumu sabiedriskajiem un komercmedijiem, kā arī paredz tehniskus risinājumus apraides uzlabošanai.
Jau 1.jūnijā notika izmaiņas Latvijas Radio programmu apraidē Latgalē: Latvijas Radio 1 Rēzeknē un tās apkārtnē sāka raidīt FM 107.5 MHz frekvencē, jauniešu veidotais Latvijas Radio 5 – Pieci.lv Daugavpilī un tās apkaimē mainīja raidīšanas frekvenci uz FM 104.0 MHz. Savukārt LR4 no jūnija raida Daugavpilī FM 88.7 MHz frekvencē, Dagdā FM 99.1 MHz frekvencē un Rēzeknē FM 104.2 MHz frekvencē.