Daži daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji ķērušies pie savdabīgām metodēm cīņā ar parādniekiem - daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā pie sienas publicējot sarakstu ar tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nenokārtotas parādsaistības.
Lai gan uzrādīti vien dzīvokļa numuri un parādnieka summa, ilgi nebūs jāzīlē, lai uzzinātu tā vārdu un uzvārdu, kurš ir parādā. Datu valsts inspekcija atgādina, ka šādas informācijas publiskošana ir nelikumīga.
Kāda Rīgas centra nama iedzīvotāja Ilze pavisam nesen, nākot mājās no darba, konstatējusi, ka kāpņu telpā pie ziņojuma dēļa publicēti visi tie dzīvokļu numuri, kuriem ir kādas nenokārtotas parādsaistības. Jo vairāk - izņirgāšanos par parādniekiem apsaimniekotāji nolēmuši „pasvītrot” burtiskā veidā – tie, kam lielākais parāds, uz „kauna lapas” izcelti ar lielākiem burtiem. Ilgi gan parādnieku lapa pie sienas stāvējusi neesot - kaimiņi to pamanījušies noplēst. Taču nu katram mājas iedzīvotājam ir skaidrs – cik un kas ir parādā. „Nezinu, vai namu apsaimniekotājs šādi drīkstēja rīkoties. Cik dzirdēts, mūsu valstī pastāv arī personas datu aizsardzība. Rodas gan jautājums, ko apsaimniekotājs gribējis ar šo panākt... Šaubos, ka kauninot citus publiski, kāds parādu atmaksās ātrāk,” piebilst Ilze.
Jautājot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” komentāru par šo situāciju, noskaidrojām, ka, viņuprāt, šādi paziņojumi nebūtu jāizplata, un visi „Rīgas namu pārvaldniekā” esošo namu īpašnieki par to esot instruēti. „Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Sandra Vaļuma atzīst, ka uzņēmuma rīcībā nav informācijas, kad kāds būtu šādi rīkojies, bet, tā kā Rīgā namus apsaimnieko daudz dažādi apsaimniekotāji, komentēt situāciju atteicās, piebilstot vien, ka pēc likuma dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi uzzināt par pārējo kopīpašnieku darbībām.
Apsaimniekotājs rīkojies pretlikumīgi
Izpētot Personas datu aizsardzības likumu, kura 7. pantā minēts – „Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti,” grūti saskatīt iemeslu, kāpēc visu kaimiņu parādi būtu publiski jāparāda visiem nama iemītniekiem un citām personām, jo informācija par parādiem publiski pielikta pie sienas, tātad to apskatīt bijusi iespēja ikvienam.
Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, atgādina Datu valsts inspekcijā. Tādejādi personas vārds, uzvārds, kā arī cita informācija, kas ietver fizisku personu identificējošu informāciju, ir aizsargājama, tai skaitā dzīvokļa numurs, jo pēc tā diezgan ātrā veidā iespējams identificēt personas vārdu.
„Papildus norādām, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, informāciju par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka saistību neizpildi, kas skar citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju intereses, mājas apsaimniekotājs ir tiesīgs sniegt tikai katras konkrētās dzīvojamās mājas pārējiem īpašniekiem, nevis jebkurai trešajai personai,” teic Datu valsts inspekcijā.
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem mājas pārvaldnieku var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 570 eiro.
Līdzīga situācija bija vērojama pirms pāris gadiem, kad šādus paziņojumus, tiesa, pastkastītēs, saņēma daudzi Latvijas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki. Lai gan likumā teikts – apsaimniekotājs ir tiesīgs informēt pārējos īpašniekus, viņš nav tiesīgs to darīt publiski, proti, pie kāpņu telpas sienas.