Ar vidējo gaisa temperatūru +22,0 grādi pēc Celsija, kas ir 4,9 grādus virs ilggadīgās normas, 2014.gada augusta pirmā dekāde ir kļuvusi par karstāko augusta pirmo dekādi Latvijā.
Perioda viskarstākās dienas bija 3., 4. un 5. augusts, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās 7-9, atsevišķās vietās pat 10-11 grādus virs normas. Tik silts šajās dienās Latvijā bija pirmoreiz, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Laikā no 2. līdz 8. augustam katru dienu gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. bet 3. un 4. augustā Kurzemes rietumu daļā termometra stabiņš pakāpās virs +35 grādiem. Ventspilī, kur šajās dienās laiks bija viskarstākais, tika uzstādīts jauns gan Ventspils, gan visas Latvijas gada karstuma rekords. 3. augustā tas bija +36,7 grādi, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 grādi. Pāvilostā ar +35,9 grādiem (3. augustā) un Liepājā ar +35,6 grādiem (4. augustā) tika sasniegtas jaunas visa gada visaugstākās gaisa temperatūras šo pilsētu novērojumu vēsturē. Dobelē ar +35,1 grādu (3. un 4. augustā) un Saldū ar +33,1 grādu (4. augustā) tika uzstādīti jauni šo pilsētu augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni konkrēto dienu konkrētajā vietā rekordi 3. un 4. augustā tika uzstādīti Latvijas lielākajā daļā un atsevišķās vietās vēl arī 2., 5. un 6. augustā.
Arī naktis šai laikā nesniedza veldzi – četras no tām pat varēja saukt pat tropiskajām, jo tajās minimālā gaisa temperatūra vietām Latvijā nenoslīdēja zemāk par +20 grādiem.
Lai gan dekādē pilnībā bez nokrišņiem bija tikai viena diena, perioda nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija zem normas – 66%. Dekādes pirmā puse bija samērā sausa, turpretī otrajā pusē vairāk vai mazāk intensīvas lietusgāzes tika reģistrētas visos Latvijas reģionos, izņemot Latgali. Visstiprākās tās bija 9. augustā Latvijas vidusdaļā: Rīgā – 157%, Dobelē – 149%, Kalnciemā 117% no visas dekādes nokrišņu normas. Lietus mākoņi kaut kā pamanījās apiet Kuldīgu – tur visas dekādes nokrišņu daudzums bija vismazākais Latvijā – tikai 8% no normas.
Intensīvajos gubu-lietus mākoņos veidojās arī pērkona negaiss – 6. un 7. augustā tas tika reģistrēts Latvijas lielākajā daļā.
Stiprākās lietusgāzes vietām pavadīja arī brāzmains vējš. Vislielāko ātrumu tas sasniedza 6. augustā Daugavgrīvā – 21 m/s un 7. augustā Zosēnos – 18 m/s.