Pāris dienu laikā Latvijā jau atkal noslīkuši vairāki cilvēki, piedevām trīs no viņiem vienā vietā – Nīcas novada Bernātu pludmalē. Izrādās, šī pludmale jau izsenis bijusi ļoti bīstama peldvieta, stāsta vietējie iedzīvotāji.
Tomēr pašvaldība nesteidz izvietot brīdinošus uzrakstus par iespējamo risku.
Bedres un atvari jūrā
Vietējiem iedzīvotājiem nav noslēpums, ka Bernātu pludmale ir ļoti īpatnēja. Ūdens nav dziļš un grunts ir pārredzama, taču tas ir maldinošs iespaids, jo ūdenī negaidīti var parādīties bedres, veidojot virpuļveida viļņus, ar spēcīgu straumi. Daudziem peldētājiem gan bedru un atvaru veidošanās jūrā nav zināma. Pēc nesenās traģēdijas, kad Bernātos vienā dienā noslīka trīs cilvēki - divi Liepājas teātra aktieri Inese Jurjāne un Uldis Stelmakers, kā arī gāja bojā vēl viena persona vien dažas stundas pirms viņiem, ir vairāk nekā skaidrs, ka pludmale ir bīstama. Taču Nīcas novada pašvaldība nesteidz izlikt brīdinājuma uzrakstus. Ūdens Bernātos bija vien līdz vēderam, un tad pēkšņi zem kājām zuda pamats, - tā „TV Kurzeme” sižetā traģēdijas aculiecinieces, Ineses Jurjānes 13 gadu vecās meitas teiktais. Meitenei laimīgā kārtā izdevās izglābties no viļņiem, taču mammas un viņas dzīvesbiedra dzīvību paņēma jūra.
Jānotiek nelaimei, lai sāktu domāt par drošību
Nīcas novadā šī bija melnā diena, portālam Kasjauns.lv teic Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Traģēdija pašvaldībai likusi sākt domāt, kas būtu jādara, lai nelaimes neatkārtotos. „Jebkurā neierīkotā peldvietā risku uzņemas peldētājs pats, katram ir jāapzinās savas spējas. To, ka jūrā mēdz būt lieli viļņi un vējš, kas maina straumi, ir vispārzināms fakts. Jautājums - ko mēs varētu šajā sakarā darīt? Neviens jau nevar paredzēt, kurā brīdī mainās vējš vai saceļas viļņi,” teic Petermanis, vienlaikus atzīstot, ka pēc notikušās nelaimes tiekot domāts par brīdinošu uzrakstu izvietošanu, taču vispirms jānoskaidro, kur ir lielākā cilvēku plūsma un vai šādi uzraksti spētu ko ietekmēt. „Vispirms sazināsimies ar viesu namu īpašniekiem, lai konstatētu, kur ir visvairāk cilvēku, kur vajadzības gadījumā būtu nepieciešami brīdinājumu uzraksti,” piebilst Petermanis.
Uz brīdinājumiem nereaģē. Valda uzskats – ar mani tas nenotiks
Šis gads Latvijā ir traģisks noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Ja pērn visa gada laikā noslīcis 161 cilvēks, liecina Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes dati, tad šogad nepilnu astoņu mēnešu laikā skaits pārsniedzis 110, un tie ir vien VUGD konstatēti slīkšanas gadījumi. Patiesā aina ir vēl traģiskāka, jo šajā skaitā netiek ietverti pašvaldību izvilktie vai bērni, kurus visbiežāk no ūdens izvilkuši pieaugušie vēl pirms VUGD ierašanās.
Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere, kamēr cilvēkiem neparādīsies apziņa, ka viņiem nav trīs dzīvības, un kamēr nesāksim sevi mīlēt vairāk, situāciju nemainīs nedz pašvaldību izliktie brīdinājumi, nedz nemitīgā atgādināšana, kā no nelaimes izvairīties.
„Laikam jau cilvēkam ir jāierauga savā dzīvē reālas briesmas, lai izdarītu kādus secinājumus. Kontrolēt pilnīgi visas ūdenstilpnes ir nereāli, ja ugunsgrēku gadījumos var runāt par tīšu nodarījumu vai nelaimes gadījumu, tad ūdenī, vai nu cilvēks iet vai neiet. Tas atkarīgs no katra paša. Domāju, ka tā nav nezināšana, bet vienkārši sevis nemīlēšana un izteiktā domāšana – ar mani jau tas nenotiks,” uzsver Vetere.
Viņa atzīst, ka līdzīgs esot bijis 2010. gads, kad noslīkušo skaits sasniedza 236, taču arī tad nedarbojās nedz mediķu neskaitāmie brīdinājumi, nedz VUGD izplatītā informācija par drošu atrašanos pie ūdenstilpnēm. „Cilvēki maz reaģē uz šādiem brīdinājumiem, jo, nonākot ūdenī, viss pēkšņi tiek aizmirsts,” teic Vetere.