Rīgas centrālā gājēju pāreja iepretim Brīvības piemineklim cilvēkiem ar kustību traucējumiem ik dienu ir īsts pārbaudījums.
Pilsētas infrastruktūra šajā ceļa posmā neparedz atvieglojumus, lai pāreju pie Latvijas brīvības simbola - Brīvības pieminekļa - bez piepūles spētu šķērsot ikviens.
Paradoksālu situāciju Rīgas centrā uz gājēju pārejas iepretim Brīvības piemineklim novērojis rīdzinieks Oskars Kupics. Tur kāds cilvēks ar īpašām vajadzībām burtiski cīnījies, lai šķērsotu Rīgas centrālo gājēju pāreju, diemžēl nesekmīgi – invalīdu ratiņu riteņi iesprūduši starp bruģi un augstajām tramvaja sliedēm, padarot cilvēku nespēcīgu pārvietoties tālāk. Jau daudz runāts par pilsētas infrastruktūras „robiem”, kas traucē invalīdiem nokļūt nozīmīgās vietās, liedzot pieeju gan daudzām ārstniecības iestādēm, aptiekām, gan citām sabiedrībai nozīmīgām vietām, taču Brīvības piemineklis ir Rīgas centrālais objekts, kas būtu jāpadara pieejams ikvienam.
Pašā centrā infrastruktūras līmenis zems
„Sēžot Makdonaldā, pamanīju, ka kāds cilvēks invalīda ratiņos cenšas šķērsot lielo gājēju pāreju pretim Brīvības piemineklim. Ticis pāri trešdaļai ceļa posma, viņš iestrēga un nevarēja tikt uz priekšu,” raksta Oskars Kupics. „Skats ļoti bēdīgs – cilvēks bezpalīdzīgi stāv ceļa vidū, visi iet garām – pilnīga vienaldzība. Piesteidzos klāt un pajautāju, vai vajag palīdzēt, un saņēmu apstiprinošu atbildi. Nekad nebūtu iedomājies, ka tas ir tik grūti – nelīdzenais bruģis un augstās tramvaja sliedes ir kā nepārvarams šķērslis. Man bija grūti tos ratiņus pārstumt pat tad, kad centos palīdzēt šim cilvēkam, priekšējie riteņi vienkārši netiek pāri šķērslim.
Man ir milzīgs kauns, ka mūsdienās viena no aizņemtākajām gājēju pārejām Rīgā. Turklāt tik ļoti nozīmīgā vietā, ir nepārvarama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Uz ko skatās Rīgas dome? Uzskatu, ka Latvijā Brīvības piemineklim ir jābūt pieejama ikvienam, turklāt infrastruktūrai ap to ir jābūt visaugstākajā līmenī.”
Par invalīdu padara valsts sistēma
Oskars Kupics raksta, ka cilvēks, kurš ratiņkrēslā nespēja tikt pāri Rīgas centra būtiskākajai gājēju pārejai, bijis Černobiļas avārijas seku likvidētājs. „Cilvēks, kurš savulaik palīdzēja mums visiem, pretī saņem pilnīgu vienaldzību no līdzcilvēkiem un valsts puses. Šo cilvēku invalīda ratiņos ielika sistēma, bet nu jācieš vienaldzība no valsts puses,” teic Oskars.
Černobiļas katastrofa tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu, kuras seku likvidācijā piedalījās arī neskaitāmi Latvijas pilsoņi. Katastrofa par invalīdiem padarīja daudzus, avārijas seku likvidēšana tika nodota regulārajai armijai, kā arī piecarpus tūkstošiem cilvēku no Latvijas. Tas ir simbols tam, kā padomju sistēma sakropļoja mūsu cilvēku dzīves. Taču tiem, kuri ziedoja sevi, lai likvidētu avārijas sekas, nu jāpiedzīvo vienaldzīgā attieksme, kad valsts nespēj nodrošināt normālu pārvietošanos pat pilsētā nozīmīgu objektu apkārtnē.
Pāreju sargā Pasaules mantojums - bruģi mainīt neļauj
Sazinoties ar Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvi Ilzi Dišleri, portāls Kasjauns.lv noskaidroja, ka izmaiņas Vecrīgai piegulošajās teritorijās veikt tik viegli nemaz neesot, jo pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. „Akmens bruģis, kas atrodas starp sliedēm pie Brīvības pieminekļa ir vēsturisks segums un noteikts kā kultūrvēstures mantojums, līdz ar to, tas netiek demontēts vai mainīts pret betona bruģi. To liedz noteikumi, kuri izstrādāti, lai saglabātu kultūrvēstures mantojumu,” teic Dišlere.
Viņa gan atzīst, ka šis bruģa segums nav īpaši ērts un pa to nav viegli pārvietoties cilvēkiem ar kustību traucējumiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, vai velobraucējiem, tāpēc, kur vien tas iespējams, Satiksmes departaments, veicot ielu rekonstrukciju, risina šo jautājumu, aizstājot ar ērtāku segumu.
Arī Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” Vides pieejamības eksperts Aigars Bolis atzīst, ka Satiksmes departaments daudz nācis pretī, domājot par pilsētvides uzlabošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču viņš aicina pašus iedzīvotājus būt aktīvākiem. „Lai manītu šo situāciju, vajag vērsties Satiksmes departamentā ar oficiālu paziņojumu. Cilvēkiem ir jāiestājas par savām tiesībām. Par šo pāreju daudz runāts. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā teic, ka vēsturiskais statuss šajā gadījumā nav iegansts, lai nemainītu apkārtējo vidi, lai tā būtu pieejama ikvienam.”