Valdība pagaidām negatavojas piekāpties pašvaldību prasībai pakāpeniski palielināt vietvaru budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu līdz 100% no visiem IIN ieņēmumiem, jau nākamgad to ceļot no pašreizējiem 80% līdz 84%.
Lai gan Rīgas dome nolēmusi izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), jo nav apmierināta ar organizācijas spēju aizstāvēt vietvaru intereses, LPS joprojām sola sarunās ar valdību pārstāvēt arī galvaspilsētu. Savukārt Rīga pašlaik neplāno dibināt kādu alternatīvu biedrību vai citādi formalizēt attiecības ar valdību.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pēc Saeimas balsojuma par nākamo gadu budžetu sajutusies atstāta novārtā un turpmāk plāno dažādas vērienīgas publiskas akcijas – kopīgas pozīcijas meklēšanai sasaukt vienkopus visus vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātus, kā arī "iesaistīties aktivitātēs" pirms eiro ieviešanas, gan neprecizējot ko tas nozīmē.
Rīgas pašvaldības lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ir kļūdains, jo ieguvēja no tās nebūs ne pašvaldība, ne LPS, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Tā bija saulaina rudens diena, kad Rīgas domes sēžu zālē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā plānoja apstiprināt turpmākās sadarbības protokolu - vienošanos starp valdību un LPS par 2013. gada valsts budžetu. Galvenais strīda ābols -iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas sadale starp valsti un pašvaldībām. Ilgstošu sarunu rezultātā panākts kompromiss – 2013. gadā 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetā, pārējais – valsts. Vēl valdība apņemas iedalīt reģioniem īpašas papildus dotācijas, galvenokārt, pašvaldībām Latgalē.
Nav daudz valstu, kurās pašvaldībām ir tik liela ietekme kā Latvijā un kurās tās var vienoties ar valdību par valsts budžetu. «Ja tādu iespēju pazaudēs, katrs pats sitīsies, kā māk, un dabūs tie, kuri ir tuvāk valdībai. Cilvēki ātri aizmirst, kas ir panākts,» saka novados plaši pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības līderis Uldis Augulis, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija pašvaldības vadītājs. Viņaprāt, tuvredzīgi un populistiski ir izstāties no Pašvaldību savienības, kā to gatavojas darīt Rīgas dome. Tikmēr ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij priekšsēdis Aivars Lembergs aģentūrai LETA pieļāvis, ka varētu veidot alternatīvu pašvaldību organizāciju, nebūdams mierā ar LPS.
Otrdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicinājis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāju Andri Jaunsleini iekšēji izvērtēt LPS darbību un iniciēt reformas, lai „nodrošinātu pārdomātu un līdzsvarotu visu pašvaldību interešu aizstāvību”, portālu „Delfi” informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Kā jau tika vēstīts, sakarā ar to, ka pārrunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nespēja aizstāvēt pašvaldību intereses, Rīga izstājās no organizācijas sastāva. Kārtējā preses konferencē žurnālisti apjautājās par Daugavpils pilsētas mēra Žannas Kulakovas domām par Rīgas izstāšanos no LPS un mūsu pašvaldības turpmāko rīcību.
Šobrīd ir jūtami politisko partiju centieni sašķelt Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un šķeltnieces ir partijas, kas nav ieinteresētas spēcīgā pašvaldību pārstāvniecības organizācijā, uzskata vadītājs Andris Jaunsleinis.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli Rīgas domei (RD), kas plānojusi izstāties no organizācijas, aicinot to uz sarunām un pārdomāt šo paziņojumu, trešdien vēsta laikraksts ”Diena”.
Rīgas dome (RD) tomēr plāno nevis apturēt darbību, kā ziņots iepriekš, bet gan izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pavisam. Galīgos lēmumus šajā jautājumā plānots pieņemt nākamnedēļ, otrdienas rītā Latvijas Radio pavēstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Finansējuma sadalījums par labu mazāk attīstītām pašvaldībām tiek izmantots, lai nostādītu vienas pašvaldības pret otrām un tās šķeltu, piektdien “Latvijas Neatkarīgās Televīzijas” raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina oficiālās e-adreses piešķiršanu iedzīvotājiem noteikt kā obligātu, informēja LPS.
Lai diskutētu par reģionālo politiku, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 20.jūnijā, tiksies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.