Protestējot pret tiesībsarga Jura Jansona nevērīgo attieksmi pret krieviski runājošajiem, Krievu skolu atbalsta štābs pieprasa tiesībsarga atkāpšanos, ziņo LETA.
Lūgti novērtēt Jura Jansona darbu tiesībsarga amatā desmit punktu skalā, kur 1 nozīmē «Ļoti slikts», bet 10 – «Ļoti labs», Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem sniegtais vidējais vērtējums ir 5,4 punkti.
Tiesībsarga Jura Jansona stingrā nostāja izglītības, veselības un daudzos citos jutīgos jautājumos ir bijusi neērta ne vienam vien politiskajam spēkam, tāpēc diskusija par viņa atstādināšanu no amata ir uzskatāma par politisku pasūtījumu.
Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimai un premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), kurā norāda, ka likumprojektam "Veselības aprūpes finansēšanas likums" nav saņemts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvs slēdziens, līdz ar to veselības ministre Ingrīda Circene (V) esot maldinājusi Latvijas sabiedrību, ziņo LETA.
Saeimas deputāti apsver iespēju rosināt Jansona atcelšanu no amata, jo stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš, būdams īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus, - šāds pārkāpums saskaņā ar likumu nav savienojams ar tiesībsarga statusu, ceturtdien vēstīja portāls "pietiek.com".
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka "Saskaņas centra" (SC) politiķu darbībā ir novērojami centieni šķelt un radikalizēt Latvijas sabiedrību, taču labējām partijām būtu jāiesaista SC valdībā, lai izbeigtu runas, ka partija, par kuru balsojusi trešdaļa vēlētāju, "gadiem ir atgrūsta no varas".
" Tā ir vājuma pazīme, ka nevēlas sadarboties ar SC," pauž Jansons.
Fragments no šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētās intervijas ar tiesībsargu Juri Jansonu.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 15.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā.
Tiesībsargs Juris Jansons aicinājis Valsts prezidentu Andri Bērziņu sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā mazākumtautībām, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Bilingvālās izglītības tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, bet tās īstenošanas prakse ir nepilnīga - kliba, secinājuši Tiesībsarga biroja darbinieki, veicot monitoringu 49 skolās, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmas, ziņo LETA.
Tiesībsargs aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad skola joprojām liek vecākiem iegādāties materiālus skolas mācību procesa nodrošināšanai, lai gan saskaņā ar likumu mācību materiāli ir bezmaksas.
Vakar stājās spēkā Izglītības likums, kas nosaka – vecākiem, gatavojot savu bērnu skolas gaitām, turpmāk jāiegādājas tikai personīgie mācību piederumi.
Latvijas Slimnīcu biedrība apsver iespēju vērsties pie Tiesībsarga, lai aizstāvētu pacientu tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.
Ievērojams ekonomiskais progress, līdz ar to eiro ieviešanas kritēriji, ir sasniegti, ietaupot uz iedzīvotājam nedraudzīgas sociālās politikas pamata, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs Juris Jansons lūdzis Aizkraukles rajona prokuratūru izvērtēt iespējamo valsts amatpersonas - Jaunjelgavas vidusskolas direktores Laumas Mīlīgas – bezdarbību, kuras vadītās skolas tualetē kāds 5.klases skolnieks smagi piekāvis pirmklasnieku, liecina Tiesībsarga biroja interneta mājas lapā pieejamā informācija.
Tiesībsargs Juris Jansons, beidzoties mācību gadam, atkārtoti brīdina: visām pašvaldībām būs jānodrošina pilnīgi visi mācību līdzekļi jau ar 1. septembri un nekādi pārejas periodi tam netiks doti.
Nesagaidot aktīvu rīcību no Labklājības ministrijas (LM) puses, tiesībsargs Juris Jansons Saeimā iesniedzis ziņojumu par situāciju valsts sociālās aprūpes centros.
Tiesībsargu neinteresē Labklājības ministrijas (LM) paveiktais saistībā ar situācijas uzlabošanu valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientiem, otrdien notikušajā preses brīfingā uzsvēra LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, informēja LM.
Tiesībsargs Juris Jansons ir apņēmies caur Eiropas institūcijām censties ietekmēt Latvijas valdību un panākt efektīvāku tās darbu sociālo problēmu risināšanā.
Ātro kredītu devēju vienošanās neizsniegt aizdevumus 18 un 19 gadu veciem jauniešiem ir diskriminējoša, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Minimālās algas paaugstināšana skartu vismaz 35 procentus iedzīvotāju, kuri strādā, bet, tā kā saņem minimālu atalgojumu, atrodas uz nabadzības sliekšņa.
Tiesībsargs Juris Jansons nepieciešamības gadījumā būs gatavs vērsties arī Satversmes tiesā (ST), lai panāktu minimālās algas pārskatīšanu, kas, viņaprāt, šobrīd ir pārāk zema un nenodrošina cilvēku tiesības un taisnīgu atalgojumu, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Jansons.
Tiesībsargs norāda, ka šobrīd valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs – 200 lati - ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija, un uzsver, ka Latvijai būtu jāratificē harta un jāpalielina minimālā alga, teikts Tiesībsarga biroja paziņojuma medijiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ar paziņojumu, ka nav nepieciešams cīnīties par bezmaksas mācību materiāliem, būtībā aicina neievērot Satversmē un likumos noteikto valsts apmaksāto izglītības nodrošināšanu, secināja Tiesībsarga birojs, kas aktualizēja konstitūcijas un faktiskas situācijas neatbilstību un aicināja šo problēmu risināt.
Latvijā bezmaksas izglītība gluži par velti vis neiznāk, turklāt visiem bērniem nav nodrošinātas vienādas izglītības iespējas. Šādu secinājumu pēc vecāku aptaujas izdarījis tiesībsargs. Kādus soļus tiesībsargs tagad gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas, skaidroja Līva Rauhvargere.
Tiesībsarga birojs saņēmis vairākas sūdzības par jauno māmiņu diskrimināciju darba tirgū un uzsver, ka izpratnes vairošana par iedzīvotāju tiesībām ir politiķu un ierēdņu atbildība.
Lai arī Satversme nosaka, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas ikvienam iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, vecāki aprēķinājuši, ka vidēji skolēns izmaksā līdz pat 680-850 latiem gadā, liecina Tiesībsarga apkopotā informācija.