Tiesībsarga Jura Jansona stingrā nostāja izglītības, veselības un daudzos citos jutīgos jautājumos ir bijusi neērta ne vienam vien politiskajam spēkam, tāpēc diskusija par viņa atstādināšanu no amata ir uzskatāma par politisku pasūtījumu.
Šādu viedokli gan oficiālos, gan aizkulišu komentāros pauž vairākums Neatkarīgās aptaujāto partiju.
Pirms dažām dienām šķietami bez iemesla publiskajā apritē nonāca jautājums par tiesībsarga Jura Jansona iespējamo atstādināšanu no amata. Kā iegansts izskanēja tiesas spriedums, ar kuru tika atzīts, ka, būdams īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, J. Jansons diviem darbiniekiem nekorekti izmaksāja atlaišanas kompensācijas un pabalstu sakarā ar tuvinieka nāvi. Šķietami nelielie pārkāpumi tika klasificēti kā nolaidīga amata pienākumu pildīšana, tāpēc J. Jansons saņēma disciplinārsodu, trīs mēnešus ieturot 10% no viņa algas.
Politiskajās aprindās ir uzjundīta diskusija, vai šāds traips biogrāfijā neliedz J. Jansonam turpināt ieņemt atbildīgo tiesībsarga amatu.
Gan pozīcijā strādājošā Nacionālā apvienība (NA), gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienisprātis – diskusijai nav pamatota iemesla un tas liek domāt par politisku pasūtījumu. «Daudzos jautājumos Jurim Jansonam ir bijis stingrs viedoklis, kas nonāca pretrunā ar partiju uzskatiem. Vai tās būtu tiesības uz bezmaksas izglītību, vai veselības sistēmas reorganizācija, vai pāreja uz izglītību valsts valodā. Izskatās, ka kādam ir izdevīgi rosināt sarunas par viņa nomaiņu,» atzīst Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš.
Līdzīgu norādi sarunā ar Neatkarīgo pauž arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «Šobrīd tiek cilāti veci un formāli dati, jo līdzīgas detaļas var atrast ikvienas augstas amatpersonas biogrāfijā. Tādā veidā var parakties zem katra. Jura Jansona gadījumā ir jāskatās uz reālo situāciju. Viņš kā tiesībsargs ir bijis principiāls un stingrs, tādēļ šī situācija izskatās pēc politiskā pasūtījuma,» klāsta A. Brigmanis.
Par to, kam varētu būt izdevīga J. Jansona nomaiņa, izskan vairākas versijas. Tā, piemēram, J. Jansons vakar nosūtīja vēstuli premjerministrei Laimdotai Straujumai, norādot, ka likumprojektam Veselības aprūpes finansēšanas likums nav saņemts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvs slēdziens, līdz ar to veselības ministre Ingrīda Circene esot maldinājusi Latvijas sabiedrību. J. Jansons arī uzskata: ņemot vērā augsto nabadzības risku Latvijā un niecīgo sociālās palīdzības apjomu, veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts un valdības piedāvātā koncepcija nav atzīstama par sociāli taisnīgu. Tāpat J. Jansons netieši ir atbalstījis nacionāļu ieceri pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
To, ka šāda tiesībsarga pozīcija varētu neapmierināt kreiso flangu, apliecina arī Saskaņas centra Saeimas deputāta Borisa Cilēviča viedoklis. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzina: pēdējos mēnešos J. Jansona darbība raisa dziļu vilšanos, jo viņa interpretācija par Hāgas rekomendācijām attiecībā uz mazākumtautību izglītību esot klaji neprofesionāla. Savukārt pārmetumus par savulaik kļūdaini izmaksātajām kompensācijām B. Cilēvičs sauc par pietiekami būtiskiem argumentiem, kas kopumā liekot apšaubīt augstās amatpersonas atbilstību amatam.