Tiesībsargs Juris Jansons, beidzoties mācību gadam, atkārtoti brīdina: visām pašvaldībām būs jānodrošina pilnīgi visi mācību līdzekļi jau ar 1. septembri un nekādi pārejas periodi tam netiks doti.
Pašvaldības un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan norāda: par mācību līdzekļu iegādi izlems izglītības iestāžu pašpārvaldes, kurās darbosies vecāki, vietvaru un skolēnu pārstāvji. Šāds punkts tiks iestrādāts topošajos Izglītības likuma grozījumos.
Draud ar tiesu
Tiesībsargs uzskata, ka pašvaldības neizturas pietiekami atbildīgi pret šo jautājumu. Šobrīd tikai 25 novadi ir apņēmušies nodrošināt bezmaksas izglītību, bet pārējās uzskata, ka bez papildu finansējuma tas nav izdarāms. Viņu pārsteidzot arī «analfabētiskie» pašvaldības darbinieku jautājumi par to, kas tad ir bezmaksas izglītība un mācību līdzekļi. Lai izlasot Izglītības likumu, kas skaidri nosakot, ka «patiesībā vecākiem nebūtu jāpērk pat zīmulis». Pašvaldības velti gaužoties, ka grozījumi likumā, ko šobrīd izstrādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uzlikšot tām vēl papildu funkciju. Nekādu revolucionāru izmaiņu tajos nebūs – tikai precizēs mācību līdzekļu uzskaitījumu un atbildības jomas. «Vecāki var tikai brīvprātīgi ziedot izglītības iestādei, nevienam nav tiesību likt kaut ko darīt obligāti,» bargi pakratīja ar pirkstu J. Jansons, piebilstot, ka negribot draudēt ar sodiem, taču – ja jaunajā mācību gadā kaut jelviens vecāks sūdzēsies, ka viņam uzdots pirkt kādu mācību līdzekli, tad lai skola rēķinās ar administratīvo tiesu. Viņš arī uzsvēra, ka nekāds pārejas periods pašvaldībām neesot pieļaujams, jo tādējādi tiktu legalizēta prettiesiska prakse, un tas būtu tā, ka zagli vis neapcietinātu uzreiz, bet atliktu arestu uz pusgadu. Šobrīd, ņemot vērā vietvaru dažādo finansējuma apjomu uz vienu izglītojamo (sākot no 2,21 lata Rīgā līdz 100 latiem Ozolnieku novadā), tiesībsargs esot nobažījies par vienlīdz kvalitatīvu izglītību visā Latvijā. Šā iemesla dēļ tiesībsargs vērsies pie Valsts kontroles, izskaidrojot tai bezmaksas izglītības jēdzienu un lūdzot pievērst uzmanību, kā pašvaldībās tiek veidota finanšu bāze izglītībai.
Pašvaldības iebilst
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kam tiesībsargs pārmet pasīvumu un kūtrumu šajā jautājumā, gan šādam uzstādījumam nepiekrīt: vietvaras jau tā tērējot lielus līdzekļus izglītībai – dažviet pat pusi no to budžeta. Neviens arī neatsakoties finansēt, taču katrai pašvaldībai ir savas iespēju robežas: ieņēmumi novados ir dažādi – sākot no 50 līdz 300 latiem uz vienu iedzīvotāju, uzsvēra LPS pārstāve Olga Kokāne. Jāņem arī vērā, ka izglītības iestādēs ir veikti dažādi ieguldījumi, un tas, ka vienu gadu pašvaldībai izglītības jomā izdevumi ir krietni lielāki nekā iepriekšējā, nav nekas neparasts, jo tas liecina par kādiem lielākiem pirkumiem. Kas tieši kurai pusei jāgādā – noteiks likuma grozījumi, turklāt liela loma, pieņemot lēmumu par mācību līdzekļu iegādi (tajā skaitā par tik diskutablajām darba burtnīcām), būs izglītības iestāžu pašpārvaldei.
Vēlas iesaistīt vecākus
IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga uzskata, ka situācija ar bezmaksas izglītību nākamajā mācību gadā būs labāka nekā šajā un to arī palīdzēs nodrošināt jaunie likuma grozījumi, kurus paredzēts pieņemt līdz Saeimas vasaras brīvdienām. Šobrīd vēl nav līdz galam izdiskutēts jautājums par finansējumu, bet punkti par mācību līdzekļiem un katras puses atbildību komisijā esot jau pieņemti. Katrā ziņā komisijas locekļi neesot tik strikti noskaņoti, ka viss būtu jāgādā tikai pašvaldībai un valstij, bet vēlas iesaistīt tajā arī vecākus. Šobrīd LPS un IZM esot nosūtījušas aprēķinu apkopojumu par papildu summām Finanšu ministrijai, lai tā izteiktu savu vērtējumu.