Tiesībsarga birojs saņēmis vairākas sūdzības par jauno māmiņu diskrimināciju darba tirgū un uzsver, ka izpratnes vairošana par iedzīvotāju tiesībām ir politiķu un ierēdņu atbildība.
"Esam saņēmuši vairākus iesniegumus, kur bijis norādīts uz apstākļiem, kad, piemēram, pirms darba intervijas ir veikta telefonsaruna un, uzzinot, ka māmiņa ir ar mazākiem bērniem, ir aizdomas, ka tieši uz šī pamata ir atteiktas tālākās intervijas," pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pastāstīja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga birojs pēc šādu sūdzību saņemšanas var rosināt pārbaudes lietu un padziļināti izanalizēt situāciju, norādot potenciālajam darba devējam, ka šāda rīcība ir prettiesiska.
"Mēs esam norādījuši uz rīcības nepareizību, un rezultāti vienā gadījumā ir pozitīvi," teica tiesībsargs.
"Manuprāt, ja mēs skatāmies caur labas pārvaldības prizmu, tas būtu ikvienas valsts un pašvaldību iestādes pienākums - informēt par personas tiesībām, īpaši to personu, kas ir kādā riska grupā," sacīja Jansons.
Viņš uzsvēra, ka tiesāšanās nav galvenais risinājums, bet gan galējā rīcība, kā risināt diskriminācijas problēmas. Pēc tiesībsarga teiktā, svarīga ir politiķu un ierēdņu attieksme, un sabiedrībai ir būtiski, lai izpratne par savām tiesībām būtu augstākā līmenī.
Jau vēstīts, ka Latvijā tikai 10,2% no visām sievietēm vecumā virs 15 gadiem strādā nepilnu darba laiku, kas Latviju ierindo starp valstīm ar zemāko nepilnu laiku nodarbināto sieviešu skaitu, pirmdien pasākumā "Vai jaunajai māmiņai ir vieta darba tirgū?" žurnālistiem teica Latvijas Universitātes pasniedzēja Ilze Mileiko.
Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) vidēji nepilnu darba laiku strādā 31,2% sieviešu vecumā virs 15 gadiem, savukārt Nīderlandē šādu sieviešu ir 75%.
Vienlaikus Latvijā 80% sieviešu, kuras audzina bērnus vai aprūpē citus ģimenes locekļus, algotu darbu nestrādā. "Tāpat pašlaik likumi Latvijā neparedz iespēju saņemt bērnu kopšanas pabalstu un strādāt daļēju slodzes darbu," sacīja Mileiko.