Eiropas Savienības struktūrfondi – kas tie tādi? 1

3 zināmākie ES struktūrfondi ir Eiropas Sociālais fonds (ESF), kas sniedz atbalstu galvenokārt nodarbinātības un izglītības veicināšanai, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas paredzēts infrastruktūras, ražošanas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un Kohēzijas fonds (KF), kas palīdz īstenot vislielākos valsts līmeņa projektus. Šo fondu ieguldījumus izjūt teju ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Papildus tam Latvija saņem finanšu līdzekļus arī Eiropas Kopienas iniciatīvu Equal un Interreg ietvaros, kā arī no diviem mazāk zināmiem fondiem – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

Šāds finansiāls atbalsts Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzēts, lai mazinātu attīstības un dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem ES reģioniem. ES fondi finansējums Latvijai ir pieejams līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šo 9 gadu laikā ir novērojama pozitīva ietekme uz mūsu IKP – 2004. gadā tas bija 46% no ES vidējā, bet šodien tie jau ir 60%, kas norāda uz to, ka esam pietuvojušies ES vidējam dzīves līmenim. Šo fondu finansējums nāk no maksājumiem, kurus Eiropas Savienības dalībvalstis iemaksā ES budžetā. Taču būtiski, ka Latvija ES budžetā iemaksā aptuveni 3 reizes mazāk, kā tā saņem atpakaļ!

Laikā no 2004.-2013. gadam Rēzeknē ir piesaistīti gandrīz 68 miljoni latu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas ir 1994 lati uz vienu iedzīvotāju.

Daži Eiropas fondu finansētie projekti Rēzeknē

Latgales vēstniecība GORS – Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē patlaban turpinās 2010. gadā aizsāktie Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra izveides darbi, un jau šī gada maijā paredzēts to svinīgi atklāt ar koncertu, ko plānots pārraidīt arī Latvijas Televīzijas skatītājiem. Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle. Tajā būs gan akustiskās koncertzāles muzikāli dramaturģisku uzvedumu, simfoniskās mūzikas, kamermūzikas un populārās mūzikas pasākumu rīkošanai, telpas un aprīkojums amatiermākslas norišu, semināru un konferenču rīkošanai, kino demonstrēšanai, gan telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, mūzikas instrumentu veikalam un kafejnīcai. Jaunais daudzfunkcionālais centrs veicinās pilsētas un reģiona pievilcību, konkurētspēju un ekonomisko attīstību, kā arī sniegs iespējas pilsētas, tuvākās apkaimes iedzīvotājiem un pilsētas viesiem baudīt augsta līmeņa kultūras pasākumus. Daudzfunkcionālā centra izveidē tiek ieguldīti vairāk kā 11 miljoni latu, no kuriem lielāko daļu sedz ERAF finansējums.

CARANDACHE – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs

Lai sekmētu Rēzeknes kā Austrumlatvijas izglītības un kultūras centra izaugsmi, 2010. gada rudenī tika uzsākta radošo pakalpojumu centra būvniecība. Pagājušā gada rudenī centrs vēra vaļā durvis saviem apmeklētājiem. Ēkā izvietotas skolēnu interešu izglītības centra telpas, jauniešu neformālās izglītības centra telpas, ar tehnoloģiskām iekārtām aprīkotas keramikas, kokapstrādes, restaurācijas, radošo industriju un vides dizaina darbnīcas. Tāpat šajā ēkā atrodas Tūrisma informācijas centrs, Latgales amatnieku izstrādājumu veikals un amatniecības darba prasmju demonstrācijas telpas. Tagad bērniem un jauniešiem ir jaunas telpas, kur rīkot nodarbības un pasākumus, sanākt uz dažādiem pulciņiem un interešu grupām, attīstīt savus talantus. Kopējās projekta izmaksas ir 6,6 miljoni latu, kur no attiecināmām izmaksām 85% sedza ERAF finansējums.

Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija

2011. gadā tika atcelti satiksmes ierobežojumi pilsētas galvenajā ielā – Atbrīvošanas alejā – un nu pilsētnieki un pilsētas viesi var pārvietoties pa jaunu, rekonstruētu ielu. 2012.gada pavasarī darbi atsākās Atbrīvošanas alejas un Latgales ielas krustojumā un tika pabeigti 2012.gada rudenī. Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas darbi tiks pabeigti 2013.gada pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi. Projekta ietvaros tika atjaunoti arīdzan divi tilti – satiksmes pārvads – dzelzceļa viadukts un Rēzeknes upes kustības pārvads, tāpat iela tika paplašināta no divām uz četrām joslām, tika modernizēta apgaismojuma sistēma un labiekārtota apkārtējā teritorija. Pirms rekonstrukcijas iela bija sliktā tehniskā stāvoklī un bieži radīja sastrēgumus pilsētā. Šī rekonstrukcija ļāvusi modernizēt pilsētas transporta infrastruktūru un nodrošina daudz ērtāku pārvietošanos pa pilsētu gan rēzekniešiem, gan arī pilsētas viesiem. 85% no kopējām rekonstrukcijas izmaksām sedza ERAF finansējums.

Latgales Kultūrvēstures muzeja ēku kompleksa rekonstrukcija

2011. gadā Latgales Kultūrvēstures muzeja ēku kompleksā tika pabeigti būvdarbi, ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros. Projekta ietvaros tika izbūvēts jauns korpuss, kas savienoja jau esošās muzeja un izstāžu nama ēkas un tagad visi muzeja korpusi veido kopīgu muzeja ēku kompleksu. Ir restaurētas izstāžu nama telpas, ierīkotas videonovērošanas, ventilācijas, apkures un ugunsdrošības sistēmas, kā arī nodrošināts atbilstošs mikroklimats krājumu uzglabāšanai. Tagad ikvienam ir ērta piekļuve muzeja ekspozīcijām, izstādēm un latgaliešu literatūras fondiem. Arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir iespēja iepazīties ar dažādajām muzeja aktivitātēm, kas līdz šim bija ierobežota nepiemērotās infrastruktūras dēļ. Tagad muzejs ir kļuvis atvērtāks jebkuram interesentam!

Ūdenssaimniecības un siltumapgādes attīstība

Vairāku gadu garumā Rēzeknē ar Kohēzijas fonda atbalstu tiek rekonstruēti maģistrālie ūdensvadi vairāk kā 4km garumā un kanalizācijas tīkli gandrīz 8 km garumā, kā arī tiek izveidoti jauni tīkli un dzīvojamo māju pievadi un veikta 5 jaunu kanalizācijas sūkņu staciju būvniecība. Paredzēts, ka pēc projekta realizācijas vēl apmēram 3000 pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, kas nozīmē, ka kopumā aptuveni 95% pilsētas iedzīvotāju būs pieslēgti kopējai sistēmai. Šie apjomīgie rekonstrukcijas darbi ļaus izvairīties no cauruļu pārrāvumiem, kas vecajām caurulēm varēja rasties, un iedzīvotājiem nebūs jāpiedzīvo nepatīkamus pārsteigumus pēkšņas ūdens padeves zuduma dēļ.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība

Sociālās aprūpes pārvaldē un tās struktūrvienībās pagājušā gada marta uzsākts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts, kura mērķis ir pilnveidot esošos pašvaldības sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālā darba metodes, izstrādājot un ieviešot jaunas sociālās rehabilitācijas programmas. Pagājušā gada augustā bērnu patversmes bērniem tika nodrošinātas 2 vasaras darba un atpūtas nometnes, bet personām ar funkcionāliem traucējumiem rudenī notika reitterapijas nodarbības jeb ārstēšana ar zirgiem. Tāpat projekta ietvaros izveidota un aprīkota mācību virtuve, kur bērni var mācīties pagatavot ēdienus un apgūt pašaprūpes iemaņas. Projekta līdzekļi ļāvuši atjaunot Bērnu patversmes sporta un rotaļu laukumu, pielāgojot vidi bērniem ar īpašām vajadzībām. Visas šīs aktivitātes tika 100% apmērā finansētas ar ESF finansējumu.