Cēsīs un tās pievārtē teju 50 nekustamie īpašumi pieder ķīniešiem, Cēsīs nedzīvo neviens no viņiem, citējot intervijā Latvijas Radio Cēsu mēra Jāņa Rozenberga pausto, raksta lsm.lv.
Iepriekš Cēsīs dzīvoja tikai viena ķīniešu ģimene, taču pāris ir izšķīries, un viens no viņiem aizbrauca atpakaļ uz Ķīnu, savukārt otrs tagad dzīvo Rīgā, stāstīja J. Rozenbergs. «Mums tādu iedzīvotāju kā ķīnieši nav,» uzvēra Cēsu pašvaldības vadītājs, norādot, ka patlaban ķīniešiem piederošajos nekustamajos īpašumos dzīvo īrnieki – latvieši.
Lielāks skaits par īpašumiem, kas pieder Ķīnas valstspiederīgajiem, ir tādi īpašumi, kas pieder bijušo padomju valstu pārstāvjiem – lielākoties cilvēkiem no Krievijas un Ukrainas.
Runājot par uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, J. Rozenbergs ir piesardzīgs: «Ja mēs pārdodam savu guļamistabu, tad tam jābūt ar ilgtermiņa mērķi.» Līdz ar iespējām ārzemniekiem nopirkt īpašumus, ir cēlušās nekustamo īpašumu cenas, kas apgrūtina vietējiem iedzīvotājiem nopirkt kādu īpašumu, stāsta J. Rozenbergs.
Jāatgādina, ka valdībā sākusies diskusija par uzturēšanās atļauju izsniegšanu – Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) jau iepriekš paudusi iebildumus pret uzturēšanās atļauju «tirgošanu» un ir paziņojusi, ka vienošanās pakāpeniski pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir viens no priekšnoteikumiem 2014. gada budžeta atbalstīšanai.