Patlaban kopējais parādu apmērs par visām apkures sezonām uz šā gada 1.septembri valsts nozīmes pilsētās kopā veido 18,7 miljonus latu, savukārt pašvaldībās - 11,2 miljonus latu, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju, ziņo "Nozare.lv".
Atsevišķās pilsētās 2012./2013.gada apkures sezonā parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pakāpeniski samazinās, savukārt citās nedaudz pieaug.
"Parādu apmēru par siltumenerģiju būtiski ietekmē izsniegto rēķinu par siltumenerģiju summas palielinājums vai samazinājums, ko attiecīgi galvenokārt ietekmē siltumenerģijas tarifu izmaiņas," skaidroja ministrijā.
Parādu apmērs ir samazinājies vairākās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā. Ievērojams samazinājums vērojams Jēkabpilī (par 59,99%). Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir pieaudzis.
Kopumā 57% pašvaldību vai novadu teritoriālo vienību ir vērojams parāda apmēra pret izsniegto rēķinu summu samazinājums, savukārt 43% pašvaldību vai novadu teritoriālo vienību ir vērojams parāda apmēra pret izsniegto rēķinu summu palielinājums, tomēr jāuzsver, ka lielākajā daļā pašvaldību palielinājums ir nebūtisks un vērojama tendence pašvaldību skaitam, kurās ir parāda apmēra pret rēķinos izrakstīto summu palielinājums, pakāpeniski samazināties.
EM atzīst, ka šajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir vērojami uzlabojumi izsniegto rēķinu apmaksas disciplīnā. Republikas nozīmes pilsētās kopumā apmaksāti 94,5%, bet novadu pašvaldībās 92,5% no iepriekšējā apkures sezonā izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju. Attiecīgi 2011./2012.gada apkures sezonā republikas nozīmes pilsētās tika apmaksāti 93,7%, bet novadu pašvaldībās 88,9% no izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju.
EM atzīst, ka situācija saistībā ar parādu atgūšanu ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2010., 2011. un 2012.gadu. Vairumā pašvaldību, kurās tiek veikts aktīvs darbs ar parādniekiem, ir vērojams parāda apmēra samazinājums.
Attiecībā uz tiesā celto prasību skaitu par parāda piedziņu secināms, ka 2012./2013.gada apkures sezonā lielākajā daļā republikas nozīmes pilsētu tiesā celto prasību skaits par parāda piedziņu ir pieaudzis, tikai trīs pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī - nedaudz samazinājies, savukārt Jūrmalā pēdējo četru gadu laikā tiesā nav celta neviena prasība par parādu piedziņu, taču ir pielietoti citi parādu atgūšanas instrumenti.
Visvairāk ārpustiesas parādu piedziņa tiek pielietota Jūrmalā un Ventspilī, savukārt parādu apmaksas grafiku sastādīšana - Rīgā un Jelgavā.
Situācija novadu pašvaldībās ar parādnieku skaitu un parādu atgūšanu nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar 2010., 2011. un 2012.gadu. Visās pašvaldību grupās parādu atgūšanai vairāk tiek izmantota parādu apmaksas grafiku sastādīšana, jo, kā norādīja pašvaldības, apmaksas grafiku sastādīšana palīdz parādniekiem organizēt un plānot parāda apmaksu.
EM norāda, ka ievērojami vairāk parāda atgūšanai tiek izmantota ārpustiesas parādu piedziņa un parāda apmaksas grafiku sastādīšana nekā prasību celšana tiesā. Kā atzinušas pašvaldības, tas ir efektīvāk un lētāk, kā arī parāda atgūšanai tiek patērēts mazāk laika.
Lai nodrošinātu monitoringu par situāciju siltumapgādē, sākoties jaunajai apkures sezonai, uz EM aicinājumu iesniegt datus ir atsaukušās 94 no 119 pašvaldībām. Pašvaldību iesniegtā informācija tiks apkopota Informatīvajā ziņojumā, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā.