Latvijā trešdien, 25.jūnijā, stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem.
Šo grozījumu mērķis ir panākt ātrāku lietas izskatīšanu gadījumos, ja pie atbildības sauktas atbildīgu stāvokli ieņemošās valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, skaidro Saeimas deputāts Andrejs Judins.
«Grozījumi KPL neatzīst valsts amatpersonas par mazaizsargātām un nepiešķir tām privilēģijas, kā arī neļauj vilcināt citus kriminālprocesus, aizbildinoties ar darbu amatpersonu kriminālprocesos. Prioritātes noteikšana nenozīmē nepieciešamību izņemt no tiesu kalendārā iepriekš ieplānotas «neprioritārās» lietas, lai ātrāk izskatītu kādu «prioritāru» lietu. Tomēr pastāvot iespējai izvēlēties, ar kādu kriminālprocesu strādāt, procesa virzītājam jāizvēlas process, kuram ir piešķirta prioritāte. Likumā noteiktais prasa, lai tiesneši un prokurori, plānojot un organizējot savu darbu, rūpētos par ātrāku kriminālprocesu pabeigšanu gadījumos, ja uz apsūdzēto sola atrodas augstākminētos amatus ieņemošas valsts amatpersonas,» skaidro deputāts.
Pēc viņa sacītā, KPL 14.pants tika grozīts, ņemot vērā sabiedrības ieinteresētību, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtos situācija, ka amatpersona, kurai atsevišķos gadījumos pat saglabājas tiesības lemt sabiedrībai svarīgus jautājumus, atrodas apsūdzētā statusā. Ilgstoša nenoteiktība, kad apsūdzētā amatpersona nav nedz attaisnota, nedz notiesāta grauj valsts pārvaldes, tiesu varas, pašvaldību autoritāti, mazina cilvēku uzticamību valstij, tiesiskumam un kultivē sabiedrībā nihilismu. Savukārt amatpersonas, kuras nav nedz attaisnotas, nedz notiesātas par tām izvirzītām kriminālapsūdzībām, nav spējīgas pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus un baudīt sabiedrības uzticību. «Grozījumi KPL ne vien veicinās valsts iestāžu un amatpersonu reputāciju skarošu jautājumu ātrāku izskatīšanu, bet arī ietaupīs nodokļu maksātāju līdzekļus un nepieļaus ilgstošas spekulācijas par kādas personas vainīgumu vai nevainīgumu,» tā deputāts.
Judins norāda, ka pagājušajā nedēļā stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru par vainīgu kriminālpārkāpuma izdarīšanā tika atzīta Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece. Trīs gadus Satversmes tiesa strādāja nepilnā sastāvā, kas nozīmē mazāku izskatīto konstitucionālu sūdzību skaitu, kamēr no amata atstādinātai Satversmes tiesas tiesnesei tika maksāta amata alga. Ja šis kriminālprocess paņemtu nevis trīs, bet, piemēram, divus gadus, tad ne vien valstij tiktu ietaupīti finanšu līdzekli, bet arī nebūtu tik ilgstoši traucēts Satversmes tiesas darbs.
«KPL 14.panta trešajā daļā formulētais vispārīgais princips nevar novērst apsūdzēto regulāru slimošanu, procesa dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdēm un procesuālo tiesību normu izmantošanu nolūkā vilcināt kriminālprocesa norisi un tādēļ tas pats par sevi negarantē ātru krimināllietas izskatīšanu. Tomēr tas skaidri norāda nepieciešamību ievērot sabiedrības intereses amatpersonu lietu izskatīšanā,» uzsver deputāts.
Kā zināms, vēl viena valsts amatpersona, kas iesaistīta ilgstošās tiesvedībās, ir smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs.
Jau vēstīts, ka maija vidū atliktas trīs smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga prāvas tiesas sēdes, jo Kurzemes ķeizaram pēkšņi pavisam noteikti un steidzami savajadzējies doties neatliekamā vizītē uz Turkmenistānu.
Ņemot vērā to, ka Latvijas vēstnieks Turkmenistānā (ar rezidenci Rīgā) Igors Apokins ielūgumu apmeklēt Turkmenistānu bija adresējis tieši Lembergam, kā arī Turkmenistānas un Latvijas abpusējās intereses loģistikas nozares attīstībā, Ārlietu ministrijai nācās lūgt tiesai rast iespēju Lembergam apmeklēt šo valsti vizītē no 20. līdz 23.maijam un attiecīgi atcelt ieplānotās tiesas sēdes. Rezultātā ar Latvijas vēstnieka Turkmenistānā «palīdzīgo roku», tiesai nācies aizvadītajā nedēļā atcelt veselas trīs tiesas sēdes, kā dēļ ļoti ieilgusī prāva ir pastiepusies vēl ilgāka.
Lembergs tiek apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Pamatojoties uz faktu, ka Lembergs ir pārkāpis drošības līdzekli ‒ aizliegumu pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas vadītāja pienākumus un kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs ir piedalījies un neatļauti balsojis vismaz par 350 lēmumiem, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs parakstījis rīkojumu par Lemberga atstādināšanu.