Partiju Saskaņa pārstāvošais deputāts Nikolajs Kabanovs ir kļuvis par arodbiedrības LABA ārējo sakaru un komunikāciju direktoru, tādēļ lielā noslogojuma dēļ pieņēmis lēmumu nepiedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Strādājot LABA, Kabanovs plāno nodarboties ar starptautiskajiem arodbiedrību sadarbības projektiem, jo Saeimā viņš darbojās Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.
«Divus gadus es strādāju arī Sociālo un darba lietu komisijā, tāpēc šīs tēmas man nav svešas. Uzskatu, ka mana žurnālista pieredze dos iespēju popularizēt arodbiedrību kustību Latvijā. Izmantošu savus gadu gaitā veidotos kontaktus ekspertu vidē, lai organizētu mūsdienu darba vides pētīšanu. Šodien sociologiem tas ir tumšs mežs, neskatoties uz to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir algoti darbinieki, kuru tiesības bieži tiek pārkāptas. Par visu to LABA runās ar sabiedrību,» norāda deputāts.
BNN jau vēstīja, ka Kabanovs vairākkārt izpelnījies plašu mediju un sabiedrības uzmanību ar savu deputāta ētikas normām neatbilstošo uzvedību un izturēšanos gan Saeimas namā, gan ārpus tā.
Tā, piemēram, 2003.gadā Saeima lūgusi deputātu Kabanovu sniegt paskaidrojumus par rīcību toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas inaugurācijas ballē. Toreiz publicists Gunārs Birkmanis lūdzis izvērtēt politiķa rīcību, jo, pēc viņa teiktā, deputāts esot noslaucījis seju prezidenta standarta [karoga] stūrī. Deputāts Dāvis Stalts savulaik Saeimas plenārsēdē raksturojis Kabanovu kā politiķi, kurš plašākai publikai zināms «ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā».
Kabanovam 2011.gada decembrī piemērots Saeimas Kārtības rullī paredzētais augstākais soda mērs, jo viņš, parakstoties par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, nav ievērojis svinīgo solījumu (zvērestu), tādējādi pārkāpjot deputāta ētikas kodeksu. Kabanovs pats atzina, ka parakstījies un to esot izdarījis jau 20 minūtes pēc parakstu vākšanas sākšanās.
Par parakstīšanos referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu, Saeima 2011.gada nogalē nolēma Kabanovu atsaukt no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja amata. Kabanovs pēc sēdes medijiem norādīja, ka viņam uz šādu lēmumu «uzspļaut» un ka tas neko nenozīmējot.
Savukārt 2012.gadā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā Kabanovam piespriedusi visbargāko sodu. Tas paredz izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt to oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Šāds lēmums pieņemts, jo Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē Kabanovs vairākas reizes cēlis roku un saucis «Nošaut!», skaļi košļājis košļājamo gumiju, kā arī rādījis nepiedienīgas grimases.
Kabanovs bijis to Saeimas deputātu vidū, kuri atturējās balsojumā par atļaujas došanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera dzīvesvietā. Jāpiebilst, ka šis skandalozais balsojums bija pēdējais piliens, kas toreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram lika izšķirties par lēmumu rosināt 10. Saeimas atlaišanu.