Daudzas lietas mūsu dzīvē nenotiek tā, kā mums gribētos – mainās gadalaiki, neskatoties uz to, ka mēs sapņojam par mūžīgo vasaru; laimīgā diena beidzas, un iestājas nakts; līst lietus, kad mēs ilgojamies pēc saules.
Krievu kultūrai Latvijā ir liela nozīme, un tās iezīmes var atrast gan pirms 1918.gada, gan pirmās republikas laikā, uzskata Latvijas Krievu kultūras biedrības, Valsts prezidenta izveidotās Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekle Jeļena Matjakubova.
„Cieni sevi un citi Tevi cienīs” (Konfūcijs)
Populārais komponists, kādreizējais Saeimas deputāts Imants Kalniņš savā atklātajā vēstulē norāda: mums atkal jānosargā Latvija un tauta!
Apnika dzirdēt kā vairākums runā, ka mēs esam ES un mums jāuzvedas kā eiropiešiem, viņi vispār saprot ko runā? Vai tad līdz iestāšanai ES mēs bijām necivilizēta tauta, un vai mēs nebijām eiropieši?
Nacionālisms ir ļoti ērta ideoloģija citādā ziņā nespējīgiem politiķiem, tādēļ Latvijas politiskajā dzīvē tas tiek aktualizēts atkal un atkal. Tā intervijā lat.mixnews.lv izteicās bijušais polittehnologs, žurnāla "Playboy" galvenais redaktors Jurģis Liepnieks.
Pagaidām būtu pāragri runāt par valdības atbalstītā Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta niansēm, tomēr minētā instrumenta princips vērtējams pozitīvi, portālu Gorod.lv informēja Saeimas deputāts no Latgales Juris Viļums (Reformu partija).
Kā ziņots, otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas paredz, ka varēs rīkot referendumu par domes atlaišanu, publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
“Šobrīd skandinātais algas pielikums “Rīgas satiksmes” parastajam darbiniekam ir bezkaunīgi meli”, informē Rīgas domes (RD) deputāts, „Demokrātisko Patriotu” (DP) frakcijas vadītājs Jānis Mārtiņš Skuja.
Latvijai ir nepieciešams ieviest eiro, bet tos uzņēmumus, kas valūtu maiņas procesā nepamatoti cels cenas, ir jājaunina un tas jādara sabiedrībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Igaunijas Centrālās bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.
Lauksaimnieki uzskata, ka platību maksājumus jau 2013.gadā varētu saņemt tikai zemes apstrādātāji, nevis īpašnieki.
Kā zināms, 10.janvārī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz atlīdzības noteikšanai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem piemērojamo maksimālo koeficientu paaugstināt no seši uz desmit.
Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Kā ziņots, parlamenta sēdē Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka neizslēdz varbūtību par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas apliecina to, ka Lielbritānija gatava izskatīt šo jautājumu.
Mani ieinteresēja, cik daudz nodokļu Latvijā tiek vidēji maksāts. Sakarā ar to, ka mans mērķis bija noskaidrot šo summu, neiedziļinoties sīkumos, bet fiziķi pieļauj aprēķinus, kuru precizitāte ir piecu procentu robežās, jau iepriekš atvainojos ekonomistiem, kuri noteikti konstatēs kādas nebūtiskas kļūdas, kuras, es ceru, neietekmēs kopējo ainu.
Gorod.lv jau ziņojis, ka oktobrī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākās nodarbināto personu reģistrācija un kuponu izsniegšana dalībai projektā, kura ietvaros bez maksas vai nodrošinot 30% no kupona vērtības varēja papildināt zināšanas ar darba dzīvi saistītās formālās un neformālās izglītības programmās.
Latvijas valdības nesen skatītais Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājums veikt izmaiņas Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredzētu nākotnē reģistrā iekļaut vairākas jaunas ziņas par iedzīvotājiem, tostarp par valodas prasmes līmeni, izsaucis sabiedrības vētraino reakciju. Lai noskaidrotu, ko par to domā daugavpilieši, vērsāmies pie eksperta Aleksandra Barbakadze.
Lai gan atalgojums valsts uzņēmumu vadītājiem nav atbilstošs, nesen notikusī būtiskā algas palielināšana atsevišķos uzņēmumos ir nepārdomāts un pāragri sperts solis, trešdien Latvijas Radio sacīja biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Šajās dienās uzvirmojusi diskusija par likumu labojumiem, kas paredzētu sodus par mazgadīgo iesaistīšanu prostitūcijā.
Var saprast cilvēku bažas par gaidāmo pāreju uz eiro. Īpaši vecākā paaudze ir saskārusies ar naudas reformām kara un padomju laikā, pēc kurām dzīves līmenis ne tikai neuzlabojās vai nemainījās, bet pat pasliktinājās.
Latvijā turpina darboties propoganda, kuru nosaka bailes no Krievijas, radio Baltkom rīta programmā pastāstīja vēstures zinātņu doktors Kaspars Zellis.
Liekas jocīgi aizdomāties par šo jautājumu, kad valsts izvēlējusies vecu kapitālistisko attīstības ceļu. It kā progresīvā sociālistiskā iekārta mums nederētu. Tas nozīmē, ka izpildītāji vai paši ļaudis nav tam gatavi.
Bijušais aģentūras „Regnum” vadītājs Modests Koļerovs, kuram Latvijā ir liegta iebraukšana, izteicis atbalstu partijai „Par dzimto valodu”. Par to Koļerovs paziņojis uzrunā portālā „iarex.ru.”
Ja Dievs vēlas sodīt cilvēku, viņš atņem tam prātu. Manuprāt, Dievs ir ļoti sadusmojies uz Latviju, jo daudziem atņēmis prātu.
Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.
Mikronodokļa ieviešana Latvijā noteikti veicinājusi uzņēmēju aktivitāti un palīdzējusi pārvarēt finansiālas grūtības un attīstīt biznesu.
Nedēļu atpakaļ Latviju pāršalca aukstuma vilnis, kas daudziem cilvēkiem lika aizdomāties par tādu sen piemirstu lietu kā ēku siltināšana.
Šķiet, jebkuram Latvijas iedzīvotājam kaut reizi dzīvē būs gadījies noticēt uzmācīgai ilūzijai, ka daža nopietna mūsu valsts problēma ir vienkārši atrisināma ar Satversmes sagrozīšanu.
Līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām Itālijā palikuši tikai nepilni divi mēneši, taču neskaidrību joprojām netrūkst - pati galvenā no tām, protams, attiecas uz politikas veterāna Silvio Berluskoni vēlmi ceturto reizi pēc kārtas iekāpt vienā un tajā pašā upē jeb sēsties premjera krēslā.
Ziemassvētki ir laiks, kad dzīvnieki runā. Tas nozīmē iespēju dzirdēt. Pēdējā laika notikumi Latvijas politiskajā un publiskajā telpā liecina par citu spēju – daudz, gari, skaļi, pārliecināti un bezatbildīgi runāt.
Otrdien Ministru kabinets pieņēma veselības ministres iesniegtos grozījumus MK not.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri būtiski ietekmēs mūsu dzīvi. Veselības ministre Ingrīda Circene vārdos izsaka atbalstu primārās veselības aprūpes stiprināšanai, bet stūrgalvīgi pieturās pie saviem uzstādījumiem – sasniegt Eiropas rādītājus veselības aprūpē uz ģimenes ārstu un pacientu rēķina. Ar ministres piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un finansējuma sadalījumu nav iespējams attīstīt primāro veselības aprūpi un uzlabot sabiedrības veselību.
Daudzi ir neizpratnē, kāpēc valdošā elite tik ļoti pretojas un nevēlas iet civilizēto un demokrātisko ceļu, piešķirot pilsonību visiem, kuri ir dzimuši Latvijā. Viss ir ļoti vienkārši – tā ir valdošās elites vienīgā cerība noturēt valstī nodokļu maksātājus, kuri to uztur. Pretējā gadījumā cilvēki sakravātu somas un pamestu Latviju.
Atbilstoši valdības lēmumam ar 2014. gada 1. janvāri Latvijā plānots ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vērtējumā, eiro ieviešana vērtējama pozitīvi.
Latvijas militārā drošība, kas ir nepastarpināti saistīta ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), ir skaidri saprotama lielākajai daļai iedzīvotāju. Savukārt finanšu sektora drošība, kas ir ne mazāk svarīga, rada ļoti atšķirīgas asociācijas. Taču finanšu sektora drošībai mūsu dzīvē ir daudz praktiskāka nozīme, un finanšu sektora ietekme uz mūsu ikdienas lēmumiem ir tieša un visaptveroša.
Pirms dažām nedēļām Andris Ameriks satraucies ziņoja, ka Reformu partija piesaistījusi starptautiskus neatkarīgus ekspertus – Pasaules Banku, lai veiktu pētījumu par visu valsts ostu darbību un pārvaldi.
Ikvienam, kurš ir pētījis statistiku par ienākumu nevienlīdzību Latvijā un viesojies pie Latvijas iedzīvotājiem dažādos novados, nebija pārsteigums, kad Re:Baltica sāka publicēt savus pētījumus par nabadzību Latvijā, jo šī ienākumu nevienlīdzība un augstais nabadzības risks Latvijā ir pastāvējis ļoti ilgu laiku.
Šā gada sākumā piecu ES valstu un ASV tiesībaizsardzības iestādes kopīgi sadarbojās, lai iznīcinātu transatlantisku pedofilu tīklu, un aizturēja noziegumu izdarītājus un personas, kas izplata attēlus un videomateriālus, kuros redzama vardarbība pret bērniem.
Jebkurš pagaidu risinājums, tiklīdz tas kļūst šķietami komfortabls, pārvēršas lamatās. Tā arī notiek ar violetajām pasēm. Latvijas sabiedrība virzās strupceļā, bet mēs uzvedamies atbilstoši savai modernajai dzīvesziņai: izliekamies neko nemanām.
Svinīgā un pacilājošā gaisotnē aizvadīto valsts svētku starpposmā Saeimā apstiprināts 2013.gada budžets, kurā pirmo reizi kopš 2008.gada daudzām valstiski svarīgām jomām vērojams piešķirto līdzekļu pieaugums, nevis samazinājums.
Patiesi ceru, ka pašreizējās viedokļu sadursmes un diskusijas par un ap kino jautājumiem Latvijā palīdzēs rast atrisinājumu kino nozares budžeta katastrofālā finansējuma problēmai un dos tam jaunu atbalstu 2014.gada budžetā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis maldina sabiedrību un klaji manipulē ar faktiem. Tā uzskata Nodokļu maksātāju biedrība (NMB), kas uzmanīgi seko notikumiem, kuri saistīti ar Ķīļa uzsāktajām reformām izglītības sistēmā. Biedrība ir pārliecināta, ka nav jābūt dižam domātājam, lai saliktu kopā acīmredzamus faktus un izdarītu secinājumus, kas to pierāda.
Vēlētos pievērst uzmanību, iespējams, ne visiem aktuālam jautājumam – skolas formai. Spriežot pēc portāla Gorod.lv rīkoto aptauju datiem, 73% respondentu iestājas par skolas formas ieviešanu, tikai 10% aptaujāto uzskata, ka tādēļ bērni zaudēs savu individualitāti, bet 11% domā, ka tas esot pārāk dārgi. Mēs periodiski veicam šī jautājuma monitoringu un publicējam dažādus viedokļus un komentārus. Bieži vien izskan viedoklis, ka tas esot ekonomiski neizdevīgi un dārgi, taču neviens no šī viedokļa piekritējiem nav piedāvājis konkrētus pierādījumus un nosaucis naudas summas.
Palestīniešu un Izraēlas konflikta samilzušās saknes ir tik līkumotas un savijušās tā, ka skaidrojuma meklējumi aizņemtu vairākus sējumus. Bet pēdējo dienu notikumu aina ir skaidra: mēneša pirmajā pusē palestīnieši sāka apšaudīt Izraēlas teritoriju un raidīja pret to vairākus simtus raķešu.
Globālā ekonomiskā krīze nedomā atkāpties. Lejupslīde Eiropā kopš vasaras ir pieņēmusies spēkā, kas palielinājis riskus globālās ekonomikas izaugsmei. Vēlamo atveseļošanos ir kavējusi privātā un publiskā sektora parāda attīstītajās valstīs konsolidācija. Turklāt pastāv dažādas politiskās nenoteiktības riski, kas saistīti ar eiro zonas parādu krīzi, fiskālās politikas jautājumi ASV, pārmaiņas Ķīnas valdībā un situācija Tuvajos Austrumos. Situācija var turpināt pasliktināties, ja vien neuzlabosies noskaņojums korporatīvajā sektorā.
Viena no grūtākajām izvēlēm jebkuram politiķim ir starp ilgtermiņa un īstermiņa pieeju politikas veidošanā.
Pazīstamais ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens savā laikā kritizēja ideju, ka valstij ir jāpārdala ienākumi, lai nodrošinātu dažādas sociālās garantijas. Viņš aicināja atteikties no cerības, ka "ir iespējams darīt labu ar svešu naudu".
Atkal dega svecītes pie Rīgas pils mūriem, cilvēki pie drēbju atlokiem bija piesprauduši Latvijas karoga lentītes, Latvijā tā bija Lāčplēša diena un tas nozīmēja, ka ir sākusies Patriotu nedēļa.
Vairākas dienas Daugavpilī tiek runāts par divu pamatskolu – Saskaņas un Vienības – iespējamu apvienošanu. Baumas nav bez pamata, jo šāda veida ideja nesen radusies pilsētas Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldē. Tiesa, pagaidām tā ir ieceres stadijā.
Šobrīd visiem ir skaidrs, ka Latvijas Republikas nacionālā valdība nonākusi ekonomiskajā strupceļā. Valdība nav spējusi nodrošināt normālus dzīves apstākļus latviešu nācijai un citu nacionalitāšu pārstāvjiem. Starptautiskā monitoringa organizāciju dati liecina, ka dzīves līmenis Latvijā ir katastrofāli krities. Pirmo reizi pēdējos trīs simts gados, neskatoties uz finanšu palīdzību no ārpuses, vidusmēra latvietis dzīvo sliktāk nekā vidusmēra Krievijas pilsonis. To atzīst pat Latvijas varas pārstāvji.
Labklājības ministre Ilze Viņķele apgalvo, ka padomju laikos strādājošie pensionāri tagad saņemot nenopelnītu pensiju.