- Pastāsti kā tu nokļuvi basketbolā?
- Kad mācījos 1.klasē, daži mani draugi sāka apmeklēt basketbola treniņus, tad arī es vienu dienu nolēmu izmēģināt laimi. Jau tad biju garāks un raženāks par citiem spēlētājiem, tāpēc treneri mani nolēma paņemt komandā. Sākumā jau nekas īpašs tur nebija, jo vajadzēja treniņus apvienot ar mūzikas skolu. Vecāki spieda mani apmeklēt abas iestādes, lai es lietderīgi pavadītu laiku. Pēc pāris gadiem sapratu, ka nekāds lielais muzikants nebūšu, tāpēc vairāk pievērsos basketbolam.
- Pirmais basketbola treneris?
- Valdis Dombrovskis
- Kad biji maziņš par ko gribēji kļūt, kad izaugsi?
Supermens, policists, dziedātājs, jebkurš, ko tad rādija pa TV un kas izskatījās stilīgi un forši.
- Kā bij spēlēt U-19 Pasaules čempionātā savās mājās?
- Tās emocijas nevar aprakstīt. Tas ir jāpiedzīvo, lai saprastu, ko tas nozīmē. Nekad iepriekš vēl nebija sanācis spēlēt tik pārpildītā zālē. Uztraukums, protams, bija ļoti liels. Fani lieliski atbalstīja mūsu komandu un vajadzīgajā brīdī arī uzkurināja.
Arī spēlējot U-18 čempionātā Viļņā, par 3.vietu, bija lieliski. Pirms spēles dziedot himnu kopā ar visu komandu, bija ļoti saviļnojoši un to noteikti atcerēšos visu mūžu.
- Kā domā vai U-19 čempionātā varējāt nospēlēt labāk?
- Jā noteikti. Uzskatu, ka 10. vieta nebija tas uz ko mēs bijām spējīgi. Noteikti varējam cīnīties par labākām vietām.
- Ar kuriem džekiem no U-19 izlases uzturi kontaktus?
- Noteikti, ka ar Artūru Brēmeru, jo ar viņu dzīvojam vienā istabā. Pa reizei sarakstos ar dažiem draugiem no Latvijas, bet tas arī ir viss. Vasarā, nometnēs pa brīvajiem brīžiem mums ir laiks, lai apspriestu visu, kas pa gadu ir noticis
- Cik gados pameti Latviju?
- Astoņpadsmit. Šis ir mans pirmais gads Amerikā.
- Tas vairāk bij basketbola vai mācību dēļ?
- Basketbola dēļ. Pabeidzu vidusskolu un nebija nekādi varianti ko darīt. Tad caur Artūru Brēmeru ieguvu kontaktus no skolas, kurā viņš mācījās un tā skola man piedāvāja stipendiju. Tā, kā gribēju tikt mācīties ārzemēs, tad tā man bija lieliska iespēja.
- Pastāsti, kur tu tagad spēlē basketbolu? Vai to visu apvieno ar mācībām?
- Šobrīd spēlēju basketbolu Westwind Preparatory Academy. Pagaidām esmu apmierināts ar izvēli, jo ieguvu to ko vēlējos.
Šobrīd vēl mācības var apvienot ar basketbolu. Manai skolai nav īpaši augstas prasības mācību ziņā, jo visi vairāk domā par basketbolu. Priekš manis tas ir labi, jo varu labāk apgūt valodu un visus pamatus.
- Vai ar viņiem tev ir kāds līgums?
- Nē, nekāds līgums nav. Šī skola palīdz spēlētājiem uzlabot atzīmes un atrast universitātes.
- Kā esi iejuties komandā?
- Sākumā bija grūti pierast, jo šeit klimats ļoti atšķiras no Latvijas. Tad vēl sezonas vidū nomainījās treneris, bet kopumā jūtos labi. Ir labas attiecības ar treneri, viņš uzticas un dod spēles laiku, tā, ka nav par ko sūdzēties.
- Cik bieži notiek spēles?
- Sezona šeit ir diezgan īsa, apmēram 30-35 spēles. Spēles bija gandrīz katras brīvdienas. Ļoti daudz ceļojam, kas ir ļoti nogurdinoši, mājas spēļu pārsvarā nebija.
- Vai seko līdzi Latvijas basketbolam?
- Jā, sekoju. Katru dienu izlasu visus sporta jaunumus. Sekoju līdzi savam bijušajam klubam – DSN, kuri spēlē Jaunatnes līgā un LBL2.
- Tavs elks basketbolā?
- LeBron James
- Cik bieži sanāk atbraukt uz Latviju?
- Nu šis ir mans pirmais gads ārzemēs. Ceru, ka tikšu mājās vasarā, bet var gadīties, ka ir jāpaliek Amerikā, ja universitātei sākas treniņi jau vasaras vidū.
- Kā visvairāk pietrūkst no Latvijas?
- Ģimene, draudzene, draugi, ēdiens.
- Tuvākie mērķi saistībā ar basketbolu?
- Atrast labu universitāti un pēc tam jau redzēs, kas un kā. Visiem basketbolistiem jau ir tikai viens mērķis.
- Novēlu tev veiksi turpmākajā karjerā.
- Paldies.