Vakar Daugavpilī, tāpat kā visā Latvijā atcerējās 1949. gada komunistiskā genocīda upurus. Tieši 1949 gada, 25 martā, saskaņā ar valdības rīkojumu, kuru parakstīja Vilis Lācis, vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju bija deportēti uz “speciālajām izmitināšanas” vietām, galvenokārt uz Krasnojarsku, Amūru, Irkutsku, Omsku, Tomsku un Novosibirsku.
Viņu vidū bija vairāk nekā 10 990 bērnu, kuri jaunāki par 16 gadiem, bet bērni līdz 16 un sievietes kopā sastādīja 73% deportēto.
Piemiņas pasākumi sākas ar dievkalpojumu par nevainīgo upuru piemiņu Sv. Pētera dievnamā, pēc tam notika gājiens pie atceras akmeņa, kas atrodas pie Aleksandra Ņevska kapelas, kurā piedalījās pilsētas domes pārstāvji, Daugavpils nacionālo biedrību pārstāvji un pilsētnieki.
Pie nevainīgo komunistiskā terora upuru atceras akmeņa notika neliels mītiņš un Klusuma minūte, kuru laikā notika ziedu nolikšana un svecīšu aizdedzināšana.
Vēlāk kinoteātrī “Renesanse” notika režisores Dzintras Gekas dokumentālas filmas “Sibīrijas dienasgrāmatas” demonstrēšana.
Kā arī no 23 līdz 31 martam, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā ir apskatāma izstāde ar nosaukumu “Traģisko notikumu liecinieki”, kura ir sagatavota pēc pilsētas politrepresēto kluba dalībnieku arhīva materiālu pamata.
