Rēzeknes Augstskolā atklāj ceļojošo izstādi „Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas” 1

27. martā Rēzeknes Augstskolā (RA) notika ceļojošās izstādes „Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas” atklāšana, kurā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents profesors Tālavs Jundzis, LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra pētnieks Eduards Bruno Deksnis, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadītājs un īpašnieks Pēteris Luocs, trimdas un Latgales plašsaziņas līdzekļu darbinieks Valdis Labinskis, kā arī RA rektors Edmunds Teirumnieks un zinātņu prorektore Ilga Šuplinska.

Izstāde ir unikāla ar to, ka atspoguļo tās vēstures lappuses, par kurām līdz šim ir tik maz zināms. Kā uzsvēra T. Jundzis, tad „mēs zinām, kā atjaunojām savu neatkarību, tomēr esam aizmirsuši trimdas lomu neatkarības atjaunošanā”. Izstāde ataino četras nozīmīgākās politiskās akcijas, lai sabiedrība arī mūsdienās saprastu, cik svarīgi ir līdzdarboties un būt pilsoniski aktīvam. 

RA rektors E. Teirumnieks pauda gandarījumu, ka izstāde šobrīd ir apskatāma Rēzeknes Augstskolā. Tāpat viņš arī atgādināja, ka šī izstāde, ļaujot iepazīt noteiktu vēstures posmu Latvijas un visas pasaules dzīvē, tās apmeklētājos cels nacionālo pašapziņu, kas mūsdienās ir vitāli svarīgs nosacījums valsts idejas stiprināšanā. 

Pēc izstādes atklāšanas sekoja priekšlasījumi par trimdas nozīmīgo lomu Latvijas Republikas neatkarības atgūšanā. LZA viceprezidents, profesors T. Jundzis klātesošajiem piedāvāja priekšlasījumu par tēmu „Latviešu trimdas loma Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesos un Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumi šajā jomā”, dodot ieskatu LZA veikumā, pētot trimdas norises, savukārt LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra pētnieks E. B. Deksnis aktualizēja tēmu „Latgalieši trimdas zemēs un viņu politiskās aktivitātes”. Klātesošie guva informāciju par latviešu trimdas organizācijām dažādās pasaules valstīs, to darbības formām un metodēm Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā, tika sniegts ieskats bīskapa Jāzepa Rancāna un Norberta Trepšas, kas vairāk pazīstams kā literāts, politiskajā darbībā. 

Trimdas un Latgales plašsaziņas līdzekļu darbinieks V. Labinskis un Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadītājs un īpašnieks P. Luocs stāstīja par savu pieredzi trimdas kultūras un politisko procesu izpratnē. V. Labinskis atklāja, ka trimdiniekam tolaik bija jābūt vismaz 5 organizācijās, ja viņš gribēja būt sabiedriski aktīvs. Tika sniegta statistiska informācija, kas atainoja skaudro realitāti, ka trimdas latvieši, apprecoties ar cittautiešiem, zaudēja arī savas latviešu valodas saknes – neinteresējās par Latviju, neuzturējās latviešu sabiedrībā. Uz jautājumu „Vai Latvijai var būt lojāls cilvēks bez latviešu valodas zināšanām?” izskanējusī atbilde, ka „valoda piesaista tik ilgi, kamēr cilvēki dzīvo savā zemē”, klātesošajiem lika aizdomāties par mūsdienu tendencēm valodas lietojumā, par to, cik daudziem šobrīd ārpus Latvijas robežām dzīvojošajiem latviešiem dzimtā valoda ir svarīga savas identitātes daļa. 

P. Luocs klātesošajiem sniedza ieskatu latgaliešu trimdas aktivitātēs, par kurām jāpateicas izdevējam Vladislavam Luocim, kurš trimdā aktīvi darbojās, lai nezustu saikne pašu latgaliešu vidū, kā arī viņu saikne ar dzimteni. Aktualizējot trimdas jēdziena nozīmi mūsdienās, jāatceras, ka, pateicoties V. Luoča darbībai, arī šobrīd tiek izdotas gadagrāmatas „Tāvu zemes kalendars” un literatūras almanahs „Olūts”, popularizējot Latgales kultūrvēsturisko un literāro mantojumu.

Priekšlasījumu noslēgumā izskanēja atziņa, ka vēsturiskā un socioloģiskā aspektā trimda ir ļoti maz pētīta, līdz ar to jaunie pētnieki var sniegt savu ieguldījumu šajā sfērā, akcentējot trimdas izpratni arī mūsdienu sabiedrībā, pētot kā ārējās trimdas, emigrācijas faktorus 21. gadsimtā, tā tuvojoties iekšējās trimdas izpratnei, piemēram, situācijā ar latgaliešu valodu kā pēc 1934. gada, tā arī mūsdienās.

Lai arī ir pagājis krietns laiks, kopš esam izcīnījuši savas valsts neatkarību, tomēr nekas jau nav mainījies – arī šobrīd nacionālie jautājumi ir aktuāli un gluži kā savulaik to darīja Norberts Trepša – komfortā slīgstošā vadība ir jāaicina uz aktīvāku rīcību. Valsts varas pārstāvjiem ir liela nozīme politikas veidošanā, taču arī katrs cilvēks, aktīvi līdzdarbojoties, var sniegt savu ieguldījumu.

Ceļojošā izstāde „Latviešu trimdas četras nozīmīgākās politiskās akcijas” Rēzeknes Augstskolā būs skatāma mēnesi, pēc tam tā ceļos uz Jēkabpili. Šajā laikā apskatot izstādi RA telpās, ikviens interesents var izvērtēt trimdinieku ieguldījumu mūsu tagadnes veidošanā un saprast, kādu devumu valsts attīstībā viņš var sniegt pats.