Atteikšanās no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā, tiesu atslogošana, darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem – tās ir būtiskākās reformas, pie kurām Saeimas 2012.gada ziemas sesijā strādājusi Saeimas Juridiskā komisija.
„Juridiskā komisija arī šajā sesijā ir strādājusi ārkārtīgi intensīvi, izskatāmo likumprojektu apjoms ir tik liels, ka nedēļā noturam trīs sēdes, turklāt otrdienās darbu sākam stundu agrāk nekā citas likumdošanas komisijas. Šis laiks saturiski ir bijis ļoti piesātināts, ir pieņemti vairāki svarīgi likumi, taču ir arī lietas, ko nav izdevies izdarīt,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
„Komisijas izveidotā darba grupa ieguldīja lielu darbu, izstrādājot Satversmes grozījumus, kas paredz atteikties no aizklātas Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas, kā arī ierobežot deputātu imunitātes apjomu, kas patlaban ir plašāks, nekā nepieciešams parlamenta aizsardzībai. Ar nožēlu jāatzīst, ka Saeimā šiem konstitūcijas grozījumiem nebija divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu un pirmajā lasījumā piedāvātās pamatlikuma izmaiņas tika noraidītas. Līdz ar to sabiedrības pieprasījums pēc aizklāto balsojumu atcelšanas apmierināts tikai daļēji,” atzīst I.Čepāne.
Sesijas sākumā Saeima pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotus grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no virknes amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, nosaka tiesības 10 tūkstošiem pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kā arī pārskata Saeimas komisiju sarakstu.
Komisijas darba kārtībā ir arī jauns referendumu ierosināšanas regulējums. Komisijas atbalstītie priekšlikumi grozījumiem „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz atteikties no divpakāpju parakstu vākšanas procedūras likuma vai Satversmes grozījumu ierosināšanai.
„Patlaban katra parakstu vākšana, ko ierosina mazāk nekā viens procents vēlētāju, pārējiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no rezultāta izmaksā apmēram pus miljonu latu. Grozījumi piedāvā izslēgt no parakstu vākšanas procesa Centrālo vēlēšanu komisiju, nosakot, ka desmito daļu vēlētāju parakstu jāsavāc iniciatīvas grupai. Vienlaikus, lai atvieglotu parakstu vākšanu, to varēs darīt gan ar internetbanku starpniecību, gan bāriņtiesās, tādējādi padarot šo procesu daudz lētāku,” skaidro komisijas priekšsēdētāja.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija un to finansē valsts. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Kā vienu no centrālajiem notikumiem šajā sesijā I.Čepāne min Pilsonības likumam veltīto starptautisko konferenci, kas ļāvusi deputātiem nepastarpināti iegūt ekspertu un diasporas pārstāvju viedokļus par nepieciešamajām izmaiņām Pilsonības likumā. „Par šo jautājumu atbildīgā apakškomisija turpina darbu pie likuma sagatavošanas otrajam lasījumam, iezīmējot jaunā pilsonības regulējuma aprises,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
Lai mazinātu tiesu noslodzi un paātrinātu lietu izskatīšanu, Saeima izdarījusi grozījumus Civilprocesa likumā. Tie paredz, ka kasācijas instance civillietas skata rakstveida procesā, ja lēmumu iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem. Identiska kārtība krimināllietu skatīšanai kasācijas kārtībā rakstveidā jau noteikta Kriminālprocesa likumā, savukārt Administratīvā procesa likuma grozījumi, kas paredz tādu pašu kārtību administratīvo lietu izskatīšanā, Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā.
Komisija ir strādājusi, lai ieviestu pagaidu tiesisko regulējumu rīcībspējas jautājumā un šīs sesijas pēdējā sēdē skatīja arī priekšlikumus, kas paredz ieviest jaunu rīcībspējas regulējumu.
Lai padarītu raitāku nekustamo īpašumu ierakstīšanu un dzēšanu no kadastra informācijas sistēmas, Saeima pieņēmusi komisijas sagatavotus grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tie paredz zemes īpašniekam tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu. Tas atvieglos viņa tiesības vērsties tiesā, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz šīm būvēm. Tāpat zemes īpašnieks varēs lūgt kadastra sistēmā dzēst ierakstu par uz viņa zemes citai personai piederošu būvi, kas dabā neeksistē. Savukārt, lai izvairītos no atkārtotas zemes uzmērīšanas kļūdu gadījumā, ar likumu valdībai tiek deleģēts noteikt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.
Komisija turpina darbu arī pie kriminālsodu reformas, atsakoties no padomju laika mantojuma Krimināllikumā - mazinot sodus par mantiskiem noziegumiem un plašāk ieviešot brīvības atņemšanai alternatīvus sodus. Izmaiņas gaidāmas arī administratīvajā procesā – plānots, ka administratīvo pārkāpumu lietas skatīs vispārējās jurisdikcijas tiesas, nevis administratīvās tiesas, kā tas ir patlaban.
Juridiskā komisija izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstījusi arī Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz ieviest elektronisku oficiālo publikāciju portālā www.vestnesis.lv. Līdz ar to paredzēts atteikties no oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” izdošanas papīra formātā.
Juridiskā komisija kopumā strādā pie vairāk nekā 30 likumprojektiem, kas tai nodoti izskatīšanai kā atbildīgajai komisijai.
Saeimas Juridiskajā komisijā strādā deviņi deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju un Tiesu politikas apakškomisiju.