Lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir tikai viena iespēja - palielināt darba algas, lai tās spētu konkurēt ar aizbraukušo atalgojumu svešumā.
Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs «ekonomikas izrāviens» to varētu nodrošināt, pagājušajā nedēļā Novadu apvienības sapulcē atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
Apkopojot novadu pārstāvju viedokļus, viņš uzsvēra, ka ekonomikas izrāvienam ir jābūt ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) ir paziņojis, ka pašvaldībām ir izšķirošā loma Latvijas ekonomiskajā izaugsmē, tāpēc ministrija centīsies radīt apstākļus, lai vietējās varas būtu motivētas atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, kā arī novērst iespējamos traucēkļus.
Attīstību un investoru piesaisti vispirms jau kavē pārmērīga birokrātija, uzskata pašvaldību pārstāvji, kuriem ministrs piekrita, solot mazināt normatīvu slogu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi reģionālās politikas pamatnostādnes, kas piedāvāšot jaunu pieeju reģionu attīstībai. To ministrs sola atklāt augustā, pagaidām gan diezgan nekonkrēti norādot, ka runa varētu būt par izmaiņām nodokļu politikā, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kā arī dažādu ierobežojumu samazināšanu, lai, piemēram, pašvaldības varētu atbalstīt uzņēmējus dažādos veidos.
Valdības partijas jau ir solījušas samazināt darbaspēka nodokļa slogu, ko atbalsta arī pašvaldības, jo tas motivētu cilvēkus atgriezties legālajā biznesā. Taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido arī pašvaldību ekonomisko pamatu, ko atgādināja M. Pūķis. Pēdējā laikā dažādos forumos ir spriests, kā valdība varētu atbalstīt ekonomikas attīstību ārpus Rīgas. Preiļu novada domes priekšsēdis Aldis Adamovičs teica, ka varbūt nepieciešams sākt ar to, ka Ekonomikas ministrija saaicina kopā kādus 50 veiksmīgākos uzņēmējus, kas ir lielākie nodokļu maksātāji, un uzklausa viņu viedokli, kāds atbalsts no valsts būtu nepieciešams. Lielo nodokļu maksātāju vidū ir arī Preiļu siers, atgādina A. Adamovičs un izsaka nožēlu, ka šī uzņēmuma vadība netiekot iekļauta valsts augstāko amatpersonu ārvalstu vizīšu delegācijās.
Novadu vadītāju vēlmju sarakstā valdībai un Saeimai bija virkne priekšlikumu, kurus 18. maijā plānots apspriest Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Preiļos. Visuzstājīgāk bija izteikts aicinājums uzlabot ceļu stāvokli. Tas jau ticis solīts novadu reformas laikā, taču daudzviet tā arī nav nodrošināts ne sabiedriskais transports, ne ceļi no novada centra uz tajā iekļautajiem pagastiem, norādīja Ogres novada domes priekšsēdis Edvīns Bartkēvičs. Ja nebūs ceļu un transporta, cilvēki no pagastiem nevarēs nokļūt uz darbu novada centrā, nemaz nerunājot par lielajiem centriem. E. Sprūdžs pieļāva, ka naudu varētu pārdalīt par labu ceļiem. «Te tik daudz runā par ceļiem, ka laikam man būs jāņem arī Satiksmes ministrija savā pārraudzībā,» jokojot teica E. Sprūdžs. Vēl pašvaldībām ir būtiski, lai ES investīciju sadalē katrai pašvaldībai būtu noteikta kvota un katram būtu pieejama šī nauda uzņēmējdarbības attīstībai.