Neatkarīgā Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) apjomīgais materiāls par Latvijas un ASV attiecībām ļauj secināt, ka amerikāņu galvenā interese Latvijā ir uzturēt drošu Krievijas pierobežu un lai Latvija savu kaimiņu pārāk nekaitina, tāpat ASV ir tieši ieinteresēta, lai Baltijas valstis spētu vienoties par Visaginas atomelektrostacijas un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas mazinātu energoresursu atkarību no lielā kaimiņa, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
Tas, no vienas puses, nozīmē stiprināt Latviju kā NATO dalībvalsti, bet, no otras, – gādāt, lai "Latvija ar pārāk straujiem manevriem lielo kaimiņu nenokaitina".
Svarīgākās ASV intereses Latvijā ir reģionālās un globālās drošības jautājums – to apstiprina arī vietējie ārpolitikas speciālisti, savukārt pati ASV vēstniecība Latvijā norāda – līdz ar galveno prioritāti aizsargāt ASV pilsoņus visā pasaulē tā arī fokusējas uz drošību, jo īpaši attiecībā uz NATO sadarbības partneriem. ASV Latvijas neatkarību atzina de iure 1991. gada septembrī, jau 1992. gadā ASV atvēlēja pirmos 46 tūkstošus ASV dolāru Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Līdz 2011. gadam Latvijas aizsardzība ir saņēmusi vairāk nekā 15 miljonus dolāru, kas ļāvuši vairāk nekā tūkstotim militāristu izglītoties ASV izglītības iestādēs, secināts APPC pētījumā.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele uzsver ASV palīdzību cilvēktirdzniecības novēršanas jomā, notiek sadarbība arī terorisma novēršanā un apkarošanā. Ar ASV atbalstu izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un tā bijušais vadītājs Aleksejs Loskutovs atgādina, ka šādas iestādes nepieciešamība bijusi obligāta, lai Latvija varētu iestāties ES un NATO, vēsta "Diena".
Eksperti un pētījums arī atgādina, ka NATO vajadzībām Latvija šobrīd spēlē arī nozīmīgu lomu kā Ziemeļu tirdzniecības koridora dalībvalsts Afganistānas apgādē ar nemilitārajām kravām. Kā lēsts pētījumā, līdz šim tranzītā caur Latviju nogādāts apmēram 20 000 konteineru, no kuriem katrs Latvijas ekonomikā pienesis ap 500 eiro. Ar šo faktoru saistās arī ASV īpašā interese par Rīgas brīvostu (RBO). Lai arī amerikāņu puse nereti ostas caurspīdīguma jautājumam veltījusi kritiku, RBO valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver, ka tagad sadarbība ar ASV valdības pārstāvjiem esot ļoti laba.
APPC pētījumā Krievija kā galvenais arguments ASV interesēm Latvijā parādās arī citos aspektos, norādot, ka Krievijas ietekme ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas politiskās dzīves stabilitātes apdraudēšanai. Turpat kā drauds minēts arī enerģētikas sektors un pausts, ka ASV ir tieši ieinteresēta, lai Baltijas valstis spētu vienoties par Visaginas atomelektrostacijas un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas mazinātu energoresursu atkarību no lielā kaimiņa.
Jau ziņots, ka Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Bija plānota arī Polijas līdzdalība, taču pērnā gada beigās Polija pavēstīja, ka nolēmusi apturēt dalību Visaginas AES projektā, atsaucoties uz nelabvēlīgiem nosacījumiem un citiem svarīgiem projektiem, kas tai ir jāīsteno.
Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.
Lietuva arī cer līdz 2014.gadam Klaipēdā uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli (SGT), kas kļūs par alternatīvu dabasgāzes importam no Krievijas. Lietuvas valstij piederošais uzņēmums "Klaipedos nafta" marta sākumā ar Norvēģijas kompāniju "Hoegh LNG" parakstīja 10 gadu līgumu par peldošās gāzes glabātavas un regazifikācijas iekārtas (FRSU) iznomāšanu Klaipēdas ostā plānotajam Lietuvas SGT.
Par SGT būvniecību domā visas trīs Baltijas valstis, taču Latvija aizstāv viedokli, ka Baltijas valstīm būtu lietderīgi uzbūvēt kopīgu jaudīgu SGT Latvijā, kas varētu pretendēt uz ES finansiālu atbalstu.
Novembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdē Latvija, Lietuva un Igaunija nepanāca galīgo vienošanos par reģionālā SGT būvniecību Latvijā, tāpēc Eiropas Komisija veiks neatkarīgu priekšizpēti par projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgāko vietu.
Latvija jau pērn jūlijā aicināja kaimiņvalstis skatīt visus Baltijas reģiona enerģētikas projektus kā reģiona attīstības kopumu, vienojoties par visu triju valstu atbalstu atsevišķiem infrastruktūras projektiem un to realizācijas termiņiem, tostarp iekļaujot piedāvājumā atbalstu SGT termināļa būvniecībai Latvijā.