Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 biznesa procesu pakalpojumu (BPO) un ārpakalpojumu centru (SSC), lielāko daļu no tiem izveidojuši ārvalstu investori. ASV konsultāciju uzņēmuma The Hackett Group informācija liecina, ka investoriem Latvija šķiet samērā pievilcīga biznesa procesu ārpakalpojumu izvietošanai, piemēram, no Eiropas valstīm šai ziņā Latvija ir otrā aiz Igaunijas, bet pasaulē 5% gadījumu, kad investors izskata iespēju izvietot SSC vai BPO kādā ārvalstī, finālistu sarakstā ir arī Latvija.
Taču Latvijā izveidoto centru pieredze liecina, ka ir vairāki bremzējošie faktori, kuru dēļ daudzi potenciālie investori pieņem lēmumu tomēr veidot savus centrus mūsu kaimiņvalstīs vai citviet Eiropā un pasaulē.
Kā galvenos aspektus, kuru dēļ Latvija ir pievilcīga investoriem, The Hackett Group min relatīvi zemās uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstīšanas izmaksas (uzņēmuma dibināšana, darbības nodrošināšana), kā arī infrastruktūras pieejamību. Tai pašā laikā investoriem bažas rada samērā augstais korupcijas un birokrātijas līmenis, kā arī atbilstoša darbaspēka trūkums (darbaspēks ir, taču nav pietiekami daudz cilvēku ar nepieciešamo zināšanu un prasmju kombinācijām).
Jākonkurē ar citām valstīm
Starptautiskās menedžmenta konsultāciju kompānijas A.T.Kearney pētījums liecina, ka Latvija ir 13. vietā pasaulē no pakalpojumu centru izvietošanas piemērotības viedokļa. Šajā pētījumā ņemts vērā vidējais atalgojuma līmenis, telpu īres maksa, elektroenerģijas un telekomunikāciju tarifi uzņēmumiem, pieejamais darbaspēka apjoms, augstāko izglītību ieguvušo cilvēku proporcija un citi faktori. Lietuva šajā reitingā ir 14. vietā, bet Igaunija – 11. vietā. Pirmās trīs vietas aizņem Indija, Ķīna un Malaizija, kuru galvenā priekšrocība ir lētais darbaspēks.
Trūkst valodu zināšanu
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotā informācija parāda, ka pērn 11% ārvalstu investoru pieprasījumu bijuši saistīti ar iespēju izvietot Latvijā sev nepieciešamos pakalpojumu centrus, turklāt jau uzsākto projektu portfelī šāda rakstura projekti sastāda
15–16%. LIAA direktora vietnieks Māris Ēlerts arī apstiprina, ka biznesa procesu ārpakalpojumu izvietošanai Latvija patlaban ir samērā pievilcīga, un mums ir potenciāls šai jomā augt. «Patlaban liela daļa Latvijā izvietoto biznesa procesu ārpakalpojumu centru ir dažādu Skandināvijas uzņēmumu struktūrvienības vai šo uzņēmumu nolīgti ārpakalpojuma sniedzēji. Viņu izpratnē šeit ir labs darbaspēks un samērīgas izmaksas,» norāda M. Ēlerts, piebilstot, ka tai pašā laikā darbaspēka izvēle šāda tipa centru vajadzībām, ņemot vērā pēdējos gados pieaugušo ārvalstu uzņēmumu interesi, ir ierobežota – galvenokārt valodu prasmju trūkuma dēļ. «Vēl jo vairāk problēmu ir gadījumos, kad ir runa par specialitāti (piemēram, finanšu, IT vai personālvadības jomā) un papildus – valodu prasmēm. Tā nepārprotami ir lieta, par ko jādomā. Darbavietas šādos centros var būt interesantas (un gana labi apmaksātas) gan jauniešiem, gan vecākiem cilvēkiem, taču valodu zināšanas te būs noteikti nepieciešamas. Ir runa gan par angļu un vācu valodas zināšanām, gan par specifiskākām valodām – zviedru, norvēģu, dāņu, poļu un citām.»
1000 pieejamu darbavietu
LIAA direktora vietnieks uzskata, ka šobrīd primāri būtu jādomā, kā šo investoru interesi spēt apmierināt un piedāvāt pietiekami plašu un kvalificētu darbaspēku, «kas ir iespējams, tikai popularizējot šādu nodarbinātības veidu, mērķtiecīgi un pārdomāti sadarbojoties izglītības, nodarbinātības un ekonomikas veicināšanas institūcijām, radot darba tirgus pieprasījumam atbilstošas mācību programmas un apmācību iespējas, motivējot bez darba palikušus speciālistus papildināt savu kvalifikāciju, apgūstot kādu valodu, un rast jaunu lietojumu savām zināšanām un pieredzei. Tāpat nepieciešams motivēt jauniešus jau laikus mērķtiecīgi izvēlēties savu nākotnes specialitāti un karjeru – jauniem cilvēkiem jāsaprot, ka arvien globālākā pasaulē aug nepieciešamība pēc visaptveroša skatījuma un zināšanām, kas nav šauri norobežotas. Nepietiek tikai ar profesionālām zināšanām kādā jomā, jo, lūkojoties plašāk, ne tikai iepriekš minētie pakalpojumu centri ir laba nodarbinātības iespēja, bet arī pašmāju kompānijas arvien vairāk konkurē starptautiskā mērogā, un tām nepieciešami darbinieki ar profesionālām iemaņām, kuras papildina labas svešvalodu zināšanas. Jāsaprot – jo plašākas būs darbinieka iemaņas, tajā skaitā svešvalodu zināšanas, jo konkurētspējīgāks viņš būs darba tirgū kopumā. Jāpiebilst, ka jau patlaban Latvijā esošajos centros ir līdz pat 1000 pieejamu darbavietu, kurās nepieciešami atbilstoši speciālisti,» teic M. Ēlerts.
Netiek līdzi pieprasījumam
Gan LIAA, gan The Hackett Group uzskata, ka nozares attīstībai Latvijā ir ilgtermiņa perspektīva un nav pamata bažīties par to, ka pēc pāris gadiem centri tiks izvietoti tālāk – Krievijā, Baltkrievijā vai kur citur, kur darbaspēks varētu būt vēl lētāks. «Uzņēmumiem ir nepieciešams ne tikai centralizēts un lētāks risinājums nekā mātesuzņēmuma valstī, bet arī mātesuzņēmumam atbilstoša biznesa kultūra un pietiekami augsta darbaspēka kvalifikācija, daudzos gadījumos būtiska ir arī atrašanās Eiropas Savienības teritorijā, kā arī atrašanās līdzīgā laika joslā. Visus šos faktorus mēs varam nodrošināt, vienīgi darbaspēka ziņā – pagaidām mazākā mērogā, nekā pēc tā ir pieprasījums. Ja mēs spēsim tikt līdzi pieprasījumam, nodrošinot arvien profesionālāku darbaspēku, tad arī šādiem centriem nebūs motivācijas pārcelties citur. Tas, ar ko gan mums šobrīd ir jārēķinās, – tā ir konkurence ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Bulgāriju un Rumāniju. Jau tagad ir gadījumi, kad kādi no kaimiņiem mūs pārspējuši sāncensībā par centra izveidi, jo tur bijušas labākas iespējas īsā laika periodā nokomplektēt nepieciešamo darbaspēku,» stāsta M. Ēlerts.