Darba devējam ir tiesības izvirzīt prasības potenciālajam darbiniekam, tajā skaitā valodu zināšanu prasības, ja darba specifika nosaka objektīvas prasības amata kandidātam, un šādas objektīvas prasības amata pretendentam nav diskriminācija, uzskata Tiesībsarga birojs.
Biroja paziņojumā medijiem norādīts, ka "diskriminācijas aizliegums neliedz darba devējam vērtēt pretendentu valodu zināšanas un noteikt konkrēta līmeņa svešvalodu zināšanas kā būtisku nodarbinātības priekšnosacījumu".
Birojs gan norāda, ka pieprasītajām zināšanām jābūt objektīvi nepieciešamām pienākumu pildīšanai. "Svešvalodu zināšanu prasības var pamatoti atšķirties tulkam un klientu apkalpošanas speciālistam. Darba devējam ir jāspēj pamatot, kādēļ valodu zināšanas noteiktā līmenī vai jebkuras citas norādītās prasmes un zināšanas ir nepieciešamas. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka nav notikusi diskriminācija," skaidro birojs.
Tiesībsargs Juris Jansons salīdzina: "Ja slimnīcai vajadzīgs kardioķirurgs, tai šajā amatā nederēs mežstrādnieks. Abas profesijas ir godājamas un nepieciešamas. Bet to veikšanai ir vajadzīgas noteiktas zināšanas un prasmes. Līdzīgi ir ar jebkuru citu amatu. Tieši tādēļ, meklējot noteiktas profesijas speciālistus, darba devējam ir tiesības prasīt konkrētas zināšanas un prasmes."
"Atšķirīga attieksme ne vienmēr ir diskriminācija. Diskriminācija ir nepamatoti atšķirīga attieksme rases, ādas krāsas, tautības, valodas, dzimuma, seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, invaliditātes, vecuma, reliģiskās piederības, politiskās pārliecības vai citu apstākļu dēļ," uzsver birojs.
"Latvijas Avīze" šonedēļ ziņoja, ka juriste, kura vēlējusies pretendēt uz Tiesībsarga biroja juristkonsula vakanci, sūdzējusies par lingvistisko diskrimināciju birojā, kurā kā obligāta prasīta krievu valoda. Laikraksts vēstīja, ka Tiesībsarga biroja mājas lapā atrodami vairāki darba piedāvājumi dažādu jomu juriskonsultiem. Pienākumi esot juridisku atzinumu gatavošana, mutisku konsultāciju sniegšana biroja apmeklētajiem, kā arī tiesībsarga pārstāvība valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām. Starp obligātajām prasībām bez attiecīgas izglītības un praktiskās darba pieredzes tiesību jomā tiek prasītas arī labas krievu valodas zināšanas.
"Domāju, ka tiesībsarga rīcība ir absolūti netaisnīga un diskriminējoša. Sevišķi nožēlojami, ka tā rīkojas iestāde, kuras misija ir cīnīties pret diskrimināciju Latvijā," pie laikraksta vērsusies tiesību zinātņu maģistre Evita Kuzma, kura interesējusies par juriskonsulta vakanci Tiesībsarga birojā. Sieviete pārvaldot angļu valodu, taču krievu valodu juriste nezinot.