Lai Latvija pilnībā izmantotu tai 2007.-2013.gadā dažādos Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamo finansējumu, valdība otrdien nolēma uzņemties virssaistības par kopumā 256,24 miljoniem latu, kas ļaus ieguldīt Latgales attīstībā, veicināt jauniešu nodarbinātību un sakārtot auto ceļus.
Valdība pēc nedēļas gan lems, vai virssaistību apjomu palielināt vēl par 18 miljoniem latu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vienā aktivitātē ES fondu projektu īstenošana lielo pilsētu attīstībai lūdza kopumā piešķirt 29 miljonus latu, bet FM šajā pasākumā atvēlēja vien 11 miljonus latu – finansējumu projektu realizēšanai vien pilsētās Latgalē. Valdība FM un VARAM deva nedēļu laika, lai vienotos par finansējumu šai aktivitātei.
Par ES fondiem atbildīgā Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka Latvijai ir būtiski laikus lemt par virssaistību uzņemšanos ES fondu aktivitātēs, lai līdz minimumam mazinātu riskus neapgūt ES fondu naudu pilnā apmērā. Ja lēmums par virssaistībām netiktu pieņemts savlaicīgi, pastāvētu risks, ka, tuvojoties plānošanas perioda beigām, vairs neatliktu laika, lai īstenotu jaunus ES fondu projektus citu nepabeigto projektu un lauzto līgumu vietā. Tādejādi no Eiropas Komisijas (EK) nebūtu iespējams pieprasīt ES fondu atmaksas par visu Latvijai atvēlēto ES fondu piešķīrumu.
Saskaņā ar FM aplēsēm 256,24 miljoni latu ir aptuveni 7,6% no kopumā paredzētā publiskā finansējuma 2007.-2013.gadu periodā. Lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm. Aptuveni 30 miljonus latu plānots atvēlēt Latgales reģiona novadu "kompleksai attīstībai".
Lielākais virssaistību apjoms plānots Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs. Visu virssaistību apjomu ministrijas paredz uzņemties līdz 2013.gada beigām, lielāko daļu līgumu slēdzot 2012.gada beigās un 2013.gada vidū. Savukārt lielākais maksājumu apjoms ES fondu finansējuma saņēmējiem paredzēts nākamgad un 2014.gadā.
FM norāda - ja lauztie līgumi nosegs uzņemtās virssaistības pilnā apmērā, tiek prognozēts, ka virssaistības neietekmēs plānotos valsts budžeta izdevumus, kā arī valsts budžeta bilanci 2013.-2015.gadā.
Savukārt, ja lauztie līgumi nosegs virssaistības 50% apmērā un pilnībā tiks apgūti 2013.-2015.gadā bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, tad virssaistības varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012.gadā par 6,8 miljoniem latu, 2013.gadā par 48 miljoniem latu, 2014. gadā par 51,6 miljoniem latu, 2015.gadā par 21,8 miljoniem latu. Tas savukārt 2012-2015.gadā pasliktinātu valsts budžeta bilanci no 0,1% līdz 0,3% no IKP gadā.
FM norāda, ka pesimistiskākā scenārija gadījumā šobrīd īstenotie un plānotie projekti tiks realizēti ļoti veiksmīgi un lauzto līgumu apjoms nosegs virssaistības vien 20% apmērā, kā arī pilnībā tiek apgūti 2013.-2015.gadā bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei. Tādā gadījumā virssaistības varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012.-2015.gadā par 205 miljoniem latu, kas, savukārt, pasliktinātu valsts budžeta bilanci 2013.gadā par 0,5% no IKP, 2014. gadā par 0,5% no IKP un 2015. gadā par 0,2% no IKP.
Līdz šim Latvija 2007.-2013.gada periodā jau ir uzņēmusies virssaistības 21,8 miljonu latu jeb 0,6% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma. Virssaistības uzņemtas vairākās aktivitātēs, piemēram, vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, jaunu produktu ieviešanai ražošanā atbalstam un augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem.
Tāpat FM norāda, ka iepriekšējā 2004.-2006.gada plānošanas periodā Latvija jau izmantoja iespēju uzņemties virssaistības ar mērķi saņemt no EK 100% pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Plānošanas perioda beigās pabeigto projektu summa bija 107,6% no kopējā ES struktūrfondu finansējuma, bet EK deklarēti atbilstošie izdevumi par 105%.
Iepriekšējā un šajā plānošanas periodā virssaistības izmanto arī liela daļa citu ES dalībvalstu. Tiek piemēroti dažādi sliekšņi un metodikas, bieži vien virssaistību lietderība tiek izvērtēta individuāli, katram projektam atsevišķi. Abos plānošanas periodos aptuvenais virssaistību apmērs dalībvalstīs ir no 5% līdz 20% no ES fondu piešķīruma.