Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija (DP) savos ikgadējos pārskatos runā par Maskavas "roku", "ko var darīt, bet nevajag noklusēt par Latvijas "pirkstiņiem"", to intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors, politologs Andis Kudors.
Viņš intervijā klāsta, ka lasījis abus – gan SAB, gan DP ziņojumu. "Krievijas "tautiešu" politika tajos novērtēta kā Latvijai nedraudzīga. Ir labi, ka to pasaka drošības institūcijas. Varētu pat teikt – beidzot! Es pieļauju, ka arī iepriekš par šiem jautājumiem tika informēti politiķi, tomēr beidzot tas ir arī publiski pavēstīts sabiedrībai," vērtē politologs.
Viņaprāt, svarīgi ir atzīt, ka Latvijas līdzšinējā klusēšanas taktika nav atmaksājusies. Abi drošības iestāžu ziņojumi varētu būt solis pareizā virzienā, jo beidzot tiek runāta atklāta valoda, klāsta politologs.
"Ar krieviem jārunā tieši! Tā ir viņu mentalitāte... Varbūt viņiem nepatiks teiktais, taču tas raisīs cieņu. Tas pats attiecas uz valsti – arī ārpolitikā dažkārt ir jārīkojas līdzīgi. Izpatikt visiem ir neiespējami, tā ir kaut kāda patoloģija. Taču brīžiem šķiet, ka Latvija tieši tā vēlas sevi pozicionēt. Un spiediens ir ne tikai no Krievijas," saka Kudors, norādot uz Krievijas ietekmi EDSO.
Politologs saka, ka Krievijai mazākumtautību jomā netiek izvirzītas tādas prasības kā Latvijai un Igaunijai, lai gan tur lielajā kaimiņvalstī ir "reālas problēmas". "Reizēm tiek piemirsts, kāpēc vispār radusies ideja par mazākumtautību aizstāvēšanu. Pamatdoma bija palīdzēt saglabāt identitāti tām grupām, kurām nav savas valsts. Bet tagad iznāk, ka mūs aicina rūpēties ar krievu identitāti, lai gan patiesībā mēs paši esam apdraudēti," saka Kudors.
Viņš atzīst, ka SAB un DP savos pārskatos raksta par Maskavas "roku". "To var darīt, bet nevajag noklusēt par Latvijas "pirkstiņiem". Šobrīd tie pārskati vairāk atgādina politoloģisku sacerējumu, pie tam ne tajā augstākajā kvalitātē. Mums nav valsts finansēta centra, kas varētu nodrošināt aktuālu ekspresinformāciju. Pie mums prāto par "sociālo atmiņu" pētīšanu, bet ne par "karstiem" jautājumiem, par tiem "pirkstiņiem"," saka politologs, paužot viedokli, ka ir šādas analīzes trūkums, iespējams skaidrojams, ar politiķu augstprātību un finanšu krīzi.
"Ir arī aizdomas, ka tas ir atstāts novārtā tāpēc, ka Latvijas politika ir bijusi pārāk atkarīga no dažiem bagātiem kungiem un ekonomiskajiem grupējumiem, kuriem tāda objektīva valstiska analīze nav nepieciešama un pat var traucēt. Viņiem ir savas intereses, un politiskās partijas izpilda "pasūtījumu". Vēl ir tāds pieņēmums, ka te visi tāpat labi zina krievu valodu un ir pietiekami informēti par Krievijā notiekošo...." saka Kudors.