Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu tranzīta un loģistikas jomas attīstībai izveidot jaunu valsts uzņēmumu, kurš varētu koordinēt svarīgākos tranzīta jautājumus.
SM jauno uzņēmumu piedāvāja dibināt kā akciju sabiedrību, tomēr pret to iebilda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs akcentēja, ka darba grupā, kurā diskutēts par jaunā uzņēmuma izveidi, juridiskās formas status netika apspriests. Ministrs norādīja, ka ideja par loģistikas apvienošanu vienā uzņēmumā pēc būtības ir atbalstāma, bet vēl jādiskutē par juridisko statusu un finansēšanas modeli.
Valdība piekrita Pavļuta nostājai un nolēma, ka pie jautājuma par jaunā uzņēmuma juridisko statusu atgriezīsies 17.jūlija sēdē.
SM iecerējusi, ka jaunais uzņēmums sadarbībā ar privāto sektoru varētu "agresīvi" piesaistīt Rietumu kravu plūsmu un investīcijas Latvijas loģistikas koridoram, organizējot vienotu, koordinētu un katram klientam pielāgotu nozares piedāvājumu izstrādi un komunikāciju. SM ziņojumā valdībai skaidro, ka jaunais uzņēmums kalpotu kā nozares politikas realizācijas instruments "operacionālajā līmenī ar mērķi mobilizēt valsts pārvaldībā esošos loģistikas infrastruktūras aktīvus".
Tāpat minētā institūcija koordinētu Latvijas tautsaimniecības stratēģisko nozaru un uzņēmumu loģistikas un piegāžu ķēžu optimizācijas risinājumu izstrādi, kā arī sniegtu priekšlikumus valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozares infrastruktūrā un administratīvajās procedūrās.
Vēl valdība, atbalstot jaunos Ventspils brīvostas pārvaldes un Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumus, akceptēja normu, ka MK pārraudzību brīvostās īstenos ar SM starpniecību.
Šāds nosacījums paredzēts, ņemot vērā Valsts kontroles pārbaudē konstatēto, ka ne normatīvajos aktos, ne ar MK lēmumu nav noteikta augstākā tiešās pārvaldes iestāde vai amatpersona, kurai ir tiesības un pienākums pārbaudīt brīvostas pārvaldē pieņemto lēmumu tiesiskumu, atcelt prettiesisku lēmumu vai prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.
Savukārt, lai nodrošinātu caurskatāmāku ostu pārvalžu darbību, brīvostas pārvaldei ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas savā mājaslapā būs jāievieto gada pārskats. Informācija par brīvostas valdes sēdes pieņemtajiem lēmumiem būs jāpublicē brīvostas mājas lapā ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc valdes sēdes.
Pēc Ekonomikas ministrijas iebildēm valdība noteica, ka brīvostas valde turpmāk būs tiesīga kontrolēt jebkuru darījumu, arī tos, kas nepārsniedz 50 000 latu.
Līdz ar Rīgas un Ventspils brīvostas nolikumu apstiprināšanu valdība arī liedza līdz šim iespējamo praksi, kad ar valdes locekļiem tiek slēgti konfidencialitātes līgumi. Abu brīvostu jaunajos nolikumos nav paredzēts slēgt līgumus ar valdes locekļiem. "Esošajam līgumam nav juridiskas slodzes, jo tajā ir pārrakstīts ārējos normatīvos aktos noteiktais," skaidro SM.
Tāpat jaunie brīvostu nolikumi izslēdz praksi, kad pašvaldība pārapstiprina valdības ieceltos valdes locekļus brīvostās. Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma iepriekšējā redakcijā bija ietverta norma, ka valsts izvirzītos pārstāvjus brīvostas valdē pieņem ar Ventspils pilsētas domes lēmumu, norāda SM.
Jaunajos brīvostu pārvalžu nolikumos paredzēts, ka "brīvostas valdes locekļu iecelšana un atcelšana no valdes locekļu amata notiek saskaņā ar attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu vai Ventspils (Rīgas) pilsētas domes lēmumu", norāda ministrija.
SM priekšlikumus izmaiņām ostu pārvaldībā izstrādāja, ņemot vērā Valda Dombrovska (V) valdības deklarācijā noteikto – SM ministrijai līdz šā gada 31.maijam sagatavos izvērtējumu par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai, pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai.